-
Ūdens aprite
| Nr. | Название главы | Стр. |
| ATTĒLU SARAKSTS | 3 | |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | Ūdens aprite dabā | 5 |
| 1.1. | Mazais ūdens aprites cikls | 6 |
| 1.2. | Iekškontenentālais ūdens aprites cikls | 7 |
| 1.3. | Lielais ūdens aprites cikls | 8 |
| 1.4. | Urbanizētais ūdens aprites cikls | 9 |
| SECINĀJUMI | 11 | |
| GALVOJUMS | 12 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 13 |
SECINĀJUMI
1. Dabā ūdens hidroloģiskais cikls notiek nepārtraukti, taču mūsdienās tas ir maz manāms, jo urbanizētas vides pārņem to un izmaina.
2. Mūsdienās pārsvarā pastāv urbanizētais ūdens apries cikls, jo cilvēki tiecas dzīvot pilsētas vidē un līdz ar to ietekmē ūdens aprites ciklu, kā arī patērē daudz kvalitatīva ūdens rūpniecībās, lauksaimniecībā un citur.
…
Būtiskākie faktori, kas ūdens apriti dabā nosaka, ir zemeslodes griešanās ap savu asi un kustība ap Sauli, gravitācijas spēks, kā arī Saules enerģija, ko saņem zeme. Zemes virsa un ūdeņi sasilst Saules radiācijas rezultātā. Dabā lielākā daļa uzņemtā siltuma tiek izmantots iztvaikošanā. Ūdens visvairāk iztvaiko no lielajām ūdens tilpnēm – okeāniem, jūrām un tas arī notiek no mitras zeme, augu transpirācijas rezultātā, ezeriem, upēm un citur. Lai notiktu, iztvaikošana ir jāīstenojas sakarībai: absolūtajam mitrumam jābūt mazākam par virsmas temperatūru noteiktā piesātinātā tvaika parciālo spiedienu, tomēr īsāk sakot, lai notiktu iztvaikošana, virsmai jābūt pietiekami siltai, taču saskarē ar esošo gaisu pietiekami sausam. Nepārtrauktai iztvaikošanai jābūt patstāvīgai mitrā gaisa maiņai ar sauso (Zīverts, 2004; Maldavs, 1964).
