-
Tēva tēls literatūrā
Оцененный!
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | |
| 2. | Tēvs – pašaizliedzības modelis | |
| 4. | Tēvs – ‘’īpašā’’ mīlestība pret vienu | |
| 5. | Tēvs – sevis ‘’ziedotājs’’ | |
| 6. | Tēzes | |
| 7. | Salīdzinājums | |
| 8. | Izmantotās literatūras saraksts |
Manas zinātniski pētnieciskā darba izvēlētās tēmas nosaukums ir ‘’Tēvs Literatūrā’’. No visām iespējamajām tēmām es izvēlējos tieši šo tēmu, jo tā ir, manuprāt, visemocionālākā un jūtām bagātākā no piedāvātajām pētnieciskā darba tēmām. Tajā ir spēcīga saikne starp literāro pasauli un cilvēku reālo dzīvi.
Otrs iemesls, kas sliecās par labu tieši šīs tēmas izvēlei, ir manis pašas siltās un atraisītās attiecības ar savu tēvu. Tās allaž bijušas spēcīgas. Man šķita interesanti un aizraujoši iespēja papētīt citu cilvēku attiecību mijiedarbību starp sevi un savu tēvu. Šo arī uzskatu par galveno tēmas izvēles iemeslu, kas man šķita būtisks, pētot šo tēmu.
Darba pētīšanai un pilnvērtīgai veikšanai esmu izvēlējusies trīs latviešu rakstnieku un vienu ārzemju rakstnieku darbu, kas kopā veido četru burvīgu palīglīdzekļu un pamata klāstu salīdzinājumam, starp tēva tēliem literārajos darbos, to autoru izpratnē un dzīvē.
Pirmais darbs ir latviešu rakstnieka un stāstniecības reālpsiholoģikā virziena pamatlicēja, Rūdolfa Blaumaņa novele ‘’Nāves ēnā’’. Tajā tiek atspoguļoti dažādu cilvēku raksturi un dzīves uztvere nokļūstot nāves briesmās. Novelē četrpadsmit zvejnieki un divi zirgi atrodas uz liela ledus gabala jūras krastā, kad tas sāk attālināties no sauszemes un visi nonāk nāves briesmās, kur izredzes izdzīvot ir pavisam niecīgas. Savus likteņus Dieva rokās ir atstājuši arī Daldu tēvs un dēls. Šinī novelē tēvs atspoguļots kā pašaizliedzības modelis, kas atdod savu dzīvību ģimenes un dēla vārdā.…
Eksāmena drabs ir par tēva tēlu literatūrā. Darbam izmantoti četri dažadu autoru darbi, to skaitā trīs latviešu un viens ārzemju rakstnieka darbs. Eksāmena darbā ietilpst četru atšķirīgu Tēva tēlu raksturojumi ar salīdzinājumiem, tēzes, citāti, fotogrāfijas un izmantotās literatūras saraksts. ..Šo tēvu ''modelis'' ir lielisks piemērs neatrisināmiem filozofiskas dabas jautājumiem, par to kā cilvēka dziļākās būtības pasaule savijas cieši jo cieši kopā ar smalko psiholoģijas pasauli. Tiesa, šādu situāciju ir viegli kritizēt no malas, bet patiesībā tas ir dziļi netaisni, ka pastāv uzskats , ka vecāki zin labāk to, kas viņu atvasēm ir vajadzīgs, jo katrs pats ir tiesīgs lemt par sevi. Ja nav skaidra situācija par notiekošo, mums - bērniem, nav tiesību izteikties, lai gan mēs to mēdzam darīt un arī turpināsim, pat neatceroties savas dzīves momentus, kad paši esam kritizējuši citus. Nevienam netiek spiests atzīties skaļi ka ir gana kritizēts un cenzēts citu cilvēku teiktais un domas, bet jāspēj to ir atzīt sev. Garīgās terorizācijas nepieciešamība cilvēkos mīt pateicoties viņiem pašiem. Kāds no mums ir uzaudzis no garīgā terorista - kritizētāja rokas, cits pie labvēļa - klusētāja sāniem, kas nekad neko neiebilst, taču visi esam dzimuši un izauguši par līdztiesīgiem cilvēkiem - mūsu tieksme - kritizēt neanalizējot. Šāda ķēdes reakcijas rezultātā katrs vecāks kļūst par kritiķi un izvēlas savu bērnu nākotni pats, viņu vietā. Cik tas ir labi vai slikti ir grūti spriest, jo neesam tiesīgi jaukties citu cilvēku dzīvēs, taču varam paši sekot līdz sev un savai rīcībai. Iedziļinoties tēmā par vecāku pozitīvi tendēto, taču ne tik izdevušos labvēlīgo ietekmi uz bērniem, ir manāma pastāvam iespēja, ka bērns no sava tēva - garīgā ''iznīcinātāja'' terorizētāja iegūs tādas pašas kritiķa tieksmes kā tēvs, taču nē.. Šī iespēja arī tiek atspoguļota M. Kaningema romāna ''Miesa un asinis''..
