Brīžiem šķiet, ka grāmatas galvenais varonis ir daudz pieaugušāks un nopietnāks, nekā piecpadsmitgadīgam zēnam vajadzētu būt. Bērnišķīgas izdarības mijas ar nobrieduša cilvēka pārdomām par dzīvi un cilvēku savstarpējām attiecībām, un tieši tas padara romānu tik pieejamu dažāda vecuma cilvēkiem.
Humors romānā mijas ar skaudrām atziņām un smeldzi. Autora iejūtīgā attieksme liek uz brīdi apstāties un padomāt par to, cik dažādi ir mums līdzās dzīvojošie cilvēki. Kā saka Kristofers - visiem cilvēkiem taču ir īpašas vajadzības. Bet dažiem šīs vajadzības ir vēl īpašākas. Statistika liecina, ka autisms vieglākā vai smagākā formā ir aptuveni četriem bērniem no tūkstoša, un sapratne par to, kā šāds bērns skatās uz pasauli, kā viņš uztver citus, ir ļoti nozīmīga.
Marks Hedons raksta: "Lasīšana ir kā saruna. Visas grāmatas ar mums runā. Bet laba grāmata arī klausās." …
