Tiesiskās kvalifikācijas problēmas juridiskās lietās

Sākot darbu ir nepieciešams saprast vārdu „kvalifikācija” un „tiesisks” nozīmi. Tiesisks – „tāds ko nosaka tiesības, tāds, kas atbilst tiesībām, izriet no tām” ; „tāds, ko nosaka tiesības; tāds, kas ir saskaņā ar tiesībām, izriet no tām” . Vārdnīcās vārdiem „kvalificēt”, „kvalificēšana” ir vairākas nozīmes: „kvalificēt – (no latīņu vārda qualis – kvalitāte) nozīmē attiecināt dažādas parādības atbilstoši kvalitātes pazīmēm, īpašībām pie kaut kādas pozīcijai, grupas, veida, kategorijas” ; „kvalificēšana (latīņu valodā qualificatio) – iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā” . Kvalitāte „(no latīņu vārda qualitas (qualitatis) – īpašība, veids, kārtība) – priekšmeta, parādības noteiktība, kas to dara tieši par šo, nevis par kādu citu objektu” ; „pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo derīgumu, atbilstību, labumu; būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir priekšmetu, parādību no cita priekšmeta, parādības; šādu pazīmju īpašību kopums” .

Tiesībās ar tiesisku kvalifikāciju (turpmāk kvalifikāciju) saprot „domāšanas operāciju nolūkā piesaistīt aktu, faktu, juridisku situāciju, indivīdu kādam tiesībās esošam un juridiski noteiktam jēdzienam. Tā pārceļ fenomenu no realitātes juridiskās uztveres sfērā, piešķir fenomenam kvalitāti vai saista to ar juridisko elementu, kas nodrošina tā tiesisku efektu” . Tiesību sistēmā kvalifikācija parāda un pasniedz konkrētu fenomenu tādā veidā, lai ievadīt to vienā vai otrā juridiska jēdziena robežās, vienā vai otrā juridiskā kategorijā. Līdz ar ko, kvalifikācija nozīmē pāreju no atsevišķā uz vispārējo, no konkrētā uz abstrakto. Tātad, kvalifikācijas laikā faktu piesaista konkrētam tiesībās esošam jēdzienam un analizējot šī fakta būtiskās pazīmes un īpašības nosaka to atbilstības (derīguma) pakāpi juridiskam jēdzienam, līdz ar ko nosakot tā kvalitāti.
…