Cilvēks var ciest no dzīvsudraba iedarbības, ieelpojot gaisu, kas piesārņots ar dzīvsudrabu vai tā savienojumiem (ja neatbilstoši normatīvo aktu prasībām tiek apsaimniekotas izgāztuves un dedzināšanas iekārtas, kurās tiek sadedzināti dzīvsudrabu saturoši atkritumi vai kurināmais), dzerot saindētu ūdeni, ēdot saindētu pārtiku, zobārstniecības vai ārstnieciskās procedūrās, darba vietās, kur izmanto dzīvsudrabu vai tā savienojumus. Ūdenī un augsnē ir mikroorganismi, kas bioķīmiskās reakcijās pārveido dzīvsudrabu tādos savienojumos, kurus spēj izmantot augi un dzīvnieki. Cilvēka organismā dzīvsudrabs visbiežāk nokļūst ar uzturā lietotajām zivīm.
Ar luminiscenci mēs sastopamies katru dienu, pat to neapzinoties, gan dabā, gan ikdienas sadzīvē, izmantojot dažādu tehniku. Luminiscence var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Pateicoties luminiscencei daži dzīvnieki to izmanto, lai pievilinātu medījumu vai lai sargātos no ienaidniekiem, savukārt cilvēks to var izmantot ekonomisko spuldžu ražošanā. Taču nepareizi izmesti un iznīcināti atkritumi atstāj piesārņojumu dabā un tas atstāj ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī var izraisīt nopietnas veselības problēmas.
…
