3. SECINĀJUMI
Laiki mainās, mainās bērni, vecāki, un mainās sabiedrības attieksme pret CITĀDAJIEM, tomēr paliek atklāts jautājums – kāpēc daži vecāki tomēr lauž savus bērnus kreiļus? Iespējams – tās ir vecāku bailes būt apsmietiem, jo viņu bērns ir citāds. Negatīvā attieksme pret kreiļiem lielā mērā saistīta ar vēsturisko mantojumu, jo folklorā bieži izskan doma, ka kreisais ir sliktais. Par to liecina arī latviešu tautasdziesmas rindas, piemēram: „Tautiešam roku devu,/labo devu, ne kreiso.” Latviešu ticējums mudina spļaut pār kreiso plecu.
Labroči pat iedomāties nevar, cik daudzu ikdienā lietojamu priekšmetu izmantošana kreiļiem sagādā grūtības. Tāpēc daudzās valstīs 13. augustā labročus aicina padzīvot kreiļu pasaulē - visu dienu darboties tikai ar kreiso roku.
Šobrīd par sevi varētu teikt, ka esmu ambidekstrs, jo skolas laikā pedagogiem manu kreilību izdevās lauzt tikai rakstīšanas un karotes turēšanas prasmēs. Visas pārējās prasmes – šūšana adīšana, griešana u.c. – joprojām pielietoju kreiliski.
Kreiļi, visu mūžu pielāgojoties, ir spiesti attīstīt abas smadzeņu puslodes, bet labroči apmierinās tikai ar vadošo, tāpēc uzskatu, ka šajā dzīvē, neskatoties uz piedzīvoto, tomēr esmu ieguvēja, nevis zaudētāja.
…
