„Andrejs Upītis romānu sarakstījis 1910. gadā, gribēdams parādīt sievietes dzīvi buržuāziskajā sabiedrībā ar tās divkosīgo morāli,” šo teikumu atradu viszinošajā interneta tīmeklī. Un tikai tagad saprotu šī romāna jēgu! Upītis šo darbu piebāzis ar nevajadzīgām frāzēm un pārāk lielu izklāstu lietām, kurām tas nav nepieciešams, tāpēc ir grūti pašai formulēt romāna kopējo problēmu.
Sākot lasīt romāna pirmo daļu, sapratu, ka tas noteikti nav par mūsdienu sabiedrību un pat ne tuvu šim laikam. Visas atšķirības starp to laiku un mūsdienām parāda personāžu izskats, to uzskati, apstākļi kādos tie dzīvo, sabiedrības kopējais raksturojums, kā tie izklaidējas, to profesijas. Un savu dod arī autora rakstīšanas stils, valoda.…
