Viena no būtiskākajām demokrātijas centrālajām procedūrām ir vadītāju izvēlēšanās caur vēlēšanās, kurās iespējamie kandidāti veido konkurenci, lai iegūt vēlamo amatu. Turklāt kolektīvie lēmumu pieņēmēji, kuriem tiek dota likumīga vara darboties sabiedrības interesēs, tiek vēlēti brīvās, taisnīgās, godīgās un periodiskās vēlēšanās, kurās teorētiski var balsot ikviens konkrētu vecumu sasniedzis pieaugušais (katrā demokrātiskā valstī, protams, konstitūcijā ir minēts, kādi ir balsotāju ierobežojumi - vecuma cenzs, pilsonība utt.). Tas nozīmē, ka viena no demokrātijas pamatpazīmēm ir tā, vai vēlētāji ir visi tie pieaugušie cilvēki, kuriem pēc likuma ir tiesības piedalīties vēlēšanās.
Ne tika politiskie līderi tiek apstiprināti amatā, veicot vēlēšanās, demokrātiskajā pārvaldes sistēmā tautu pārstāv arī vispārējās un brīvās vēlēšanās izveidotas institūcijas. Tādējādi tauta galvenokārt savi gribu izsaka caur vēlēšanām, kļūstot par demokrātijas pamatu. Turklāt demokrātijas pārvaldē ir jābūt vienlīdzībai tādā nozīmē, ka katram balsstiesīgajam ir viena balss, tādējādi pastāv vienlīdzība starp visiem vēlēšanās iesaistītajiem.…
