-
Pasaules valstu klasifikācijas un tipoloģijas raksturojums
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Tipoloģijas un klasifikācijas būtība | 4 |
2. | Valstu klasifikācija pēc valsts iekārtas formas | 5 |
2.1. | Unitāras valstis | 5 |
2.2. | Federatīvas valstis | 6 |
2.3. | Konfederācijas | 9 |
3. | Mūsdienu valstu iekārtu tendences uz pārmaiņām | 10 |
Kopsavilkums | 12 | |
Izmantoto avotu saraksts | 13 |
Kopsavilkums
• Klasifikācijas un tipoloģijas mērķis būtībā ir salīdzināšana, klasificējot objektus pēc kāda kritērija rodas iespēja atrast tajos atšķirīgas, un šķietami dažādos tipos meklēt noteiktas līdzības pazīmes.
• Klasifikācijas un tipoloģijas pamatā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem veic šo procesu. Valstu iedalījumu var veikt pēc ļoti dažādiem kritērijiem, kas veido ļoti dažādus valstu klasifikācijas un tipoloģijas veidus.
• Starptautisko publisko tiesību kontekstā saistītais galvenais valstu klasifikācijas kritērijs ir valsts iekārtas forma.
• Starptautiskajās publiskajās tiesībā pēc valsts iekārtas formas izšķir – unitāras un saliktas valstis.
• Unitāras valsts modelis ir visizplatītākais, kurš pārsvarā ir mononacionālās, kā arī teritorijas ziņā mazākās valstīs.
• Unitārā valsts iekārtā dažkārt ir vērojamas atkāpes no noteiktā – autonomi statusi kādām teritorijām, piemēram, Somijā Ālandu salas, Dānijā Grenlande, Ukrainā Krimas Autonomā Republika.
• Federācijas modelis ir izplatīts teritorijas ziņā lielās valstīs galvenokārt, tā nodrošinot efektīvāku pārvaldi neviendabīgā teritorijā.
• Federācijai starptautiskajās tiesībās ir subjekta statuss, neraugoties uz federācijas subjektu autonomiju, jo parasti arējās lietas nodotas federācijas kompetencē.
• Federācijas tiesiskais pamats un federācijas subjektu loma noteikta konstitūcijā.
• Konfederācija ir valsts iekārtas forma, kura mūsdienās nepastāv, bet tā ir efektīvā iekārta, ar kuras palīdzību, valstis saglabājot suverenitāti, var apvienoties kopīgu mērķu sasniegšanai.
• Konfederācijas gadījumā tā nebūs starptautisko publisko tiesību subjekts, subjekta statusu saglabā katra konfederācijas sastāvā ietilpstoša valsts.
…
Mūsdienās pasaulē ir apmēram 200 valstis, kuras visas atšķiras ar savu teritoriju, pārvaldi, kultūru un daudzām citām lietām, tādēļ vienmēr ir pastāvējusi nepieciešamība pēc veida, kā šīs valstis sagrupēt pēc kaut kādas līdzības ar mērķi salīdzināt un analizēt tās no vairākiem aspektiem. Turklāt ne vienmēr šis iedalījums ir nemainīgs - pastāvīgāks tas būs saistībā ar valsts ģeogrāfiskajiem kritērijiem, bet mainīgāks attiecībā uz ekonomiskajiem attīstības rādītājiem. Tādēļ valstu klasificēšana pēc noteiktām pazīmēm ir nepieciešama dažādās jomās un izejot no dažādiem kritērijiem. Šī referāta mērķis ir parādīt valstu klasifikācijas veidus, kas saistīti ar starptautiskajām publiskajām tiesībām un valsts iekārtu, jo valsts ir nozīmīgākais starptautisko tiesību subjekts. Darbā autore aprakstīs vispārējo klasifikācijas un tipoloģijas jēdzienu, šo procesu nepieciešamību. Autore apskatīs valstu klasifikāciju, no kura izriet valstu iedalījums viengabalainās un saliktās valstīs, atklājot šo grupu vēsturisko veidošanos, savstarpējo atšķirību, apskatīs mūsdienu šādu valstu tipu piemērus un tipu priekšrocības. Kā arī tiks aplūkotas mūsdienu pasaules tendences, kuras virzās uz atsevišķu valstu un apvienību statusa maiņu, no kā izriet valsts iekārtas maiņa, kā rezultātā starptautisko publisko tiesību jomā parādītos jauni subjekti – federācijas.
