2. Partijas loma politiskā procesā
Lai izprastu partiju lomu politikā, tās ir jāskatās individuāli. Hāge partiju lomu salīdzina ar futbolu, kur jēga ir tikai tad, ka spēlē divas komandas. Tāpat arī partijai jēga ir tikai tad, ja pastāv oponenti jeb konkurējošas partijas. Konkurence rada nozīmi partiju darbībai un organizācijai, kā arī vēlēšanām. Rietumu valstis ir stipru partiju sistēmu dzimtene, kas darbojas saliedētās demokrātijās. Pretēji Latīņamerika ir piemērs vājai partiju sistēmai.
Bertolini un Mairs (Stefano Bertolini, Peter Mair) uzskata, ka 20.gs. masu politika Rietumeiropā var tikt uzskatīta par gadsimta vēlēšanu stabilizēšanos. Iespējams, ka vēlētāju pasivitāte ir pieaugusi, tomēr nav notikusi sadalīšanās, lielākajai daļai Rietumeiropas partiju joprojām ir stingrs pamats un ilgtermiņa atbalsts, kas nodrošina pārliecinātību.
Būtiska atšķirība ir starp stabilām un jaunajām demokrātijām.
Jaunajās demokrātijās partijām lielākoties trūkst saliedētības, masu apvienība un nereti pat ideoloģija. Partija vairāk izskatās pēc politiskas formas nevis pēc politiska spēka. Lielākoties jaunās demokrātijas, īpaši Austrumeiropā, ir atteikušās no divpartiju sistēmas, kas ir balstīta uz plurālisma metodi un daudzpartiju sistēmu. Politisko partiju vājais raksturs īpaši labi saskatāms post-komunistiskajās valstīs, kur trūkst stipra parlamentāra struktūra.4
…
