Runājot par pavēli un mēģinot noskaidrot vai tā ir vara vai vardarbība, vispirms, vajadzētu noskaidrot, kas ir vara un kas ir vardarbība. Tātad vara ir spēja ietekmēt kaut ko, kas nozīme ka tavs balss ir svarīgs un tajā ieklausās. Savukārt „vardarbība ir saistīta ar priekšstatu par kaut ko tuvu un tagadnīgu. Tajā ir vairāk piespiešanas, tā ir nepastarpinātāka par varu”.1 Tomēr vajadzētu apzināties to, ka dziļākajās pakāpēs varu labāk dēvēt par vardarbību, tomēr ja vardarbība pieļauj noteiktu laiku, tā pārvēršas par varu.
Ļoti labi atšķirības starp varu un vardarbību var skaidri redzēt reliģijā. Ļoti skaidri šī tendence izpaužas islāmā un kalvinismā. Šo reliģiju piekritēji alkst pēc dievišķas vardarbības, kas nozīme ka viņiem nepietiek tikai ar Dieva varu, jo tā ir pārak vispārīga un atstāj pārāk daudz pašu ziņā. Pastāvīgas pavēles gaidīšanas iedarbe uz cilvēkiem ir izšķirīga un nopietni ietekmē izturēšanos pret apkārtējiem. Līdz ar to tā rada kareivīgu ticīgā tipu, kuram precīzākā dzīves izpausme ir kauja.2
Tagad vajadzētu uzmanību pievērst pavēles skaidrojumam. „Pavēle ir senāka par valodu, citādi suņi to nevarētu saprast”.3 Tas nozīme, ka visām dzīvam būtnēm ir pavēles jēdziens, tomēr mūs interesē tieši pavēles attiecības un ietekme starp cilvēkiem.…
