Nāve, pēc Epikūra domām, nav nekas cits kā vien neesamības iestāšanās. Un, balstoties uz viņa paša pasaules uzskatu, ka labs ir tas, kas sniedz baudu, bet slikts- kas sāp, veidojas secinājums, ka nāve nav nekas labs, bet nav arī nekas slikts, jo nomirstot mēs nejūtam nedz ko patīkamu, nedz nepatīkamu- mūsu vienkārši vairs nav. Tātad no nāves nebūtu jābaidās, tā vienkārši jāpieņem kā vispārzināms fakts, kā neizbēgams notikums.…
