Lasīt mācīšanas pirmsākumi Latvijā meklējami senā pagātnē, par to varam pārliecināties lasot dažādu autoru biogrāfiskos atmiņas tēlojums, piemēram, J.Jaunsudrabiņa „Baltajā grāmatā”, kā arī A. Brigaderes „Annelē”, kur kā pirmā lasāmā grāmata ģimenē tiek izmantota Bībele. Mūsdienās pirmie pamati bērna lasītprasmes apguvei tiek likti jau kopš bērna dzimšanas vai pirms tās, bet par lasīt mācīšanas metodēm sīkāk katrā Latvijas vēstures laika posmā turpmāk referātā.
Lasīt mācīšanas metodes var iedalīt četrās grupās:
1)sintētiskās metodes,
2)analītiskās metodes,
3)analītiski sintētiskās metodes
4)holistiskā jeb veseluma pieejas metode.
Izmantojot sintētiskās metodes, darbu sāk ar kādu vārda grafisko vai fonētisko elementu, t. i., burtu, skaņu, zilbi, un pēc tam pāriet uz plašākām vienībām – zilbi vai vārdu.
Strādājot ar analītiskajām metodēm, lasīt mācīšanu sāk ar plašākām vienībām, teikumu vai vārdu, bet pēc tam pāriet uz zilbi, skaņu vai burtu.
Mācot lasīt ar analītiski sintētiskajām metodēm, analītiski visnotaļ saista ar sintēzi, t.i., vārdus sadala zilbēs un skaņās un pēc tam šos elementus apvieno.
Mācot lasīt pēc holistiskās metodes vispirms notiek vārdu iepazīšana izmantojot visas maņas un tad, kad bērns ir gatavs apgūst lasītprasmi tiek izmantots princips no veselā uz daļām, respektīvi – teksts, teikums, vārds, burts. …
