Aksela Muntes ārsta prakses laikā plosās tādas slimību epidēmijas kā holera, difterija, šarlaks un citas, dienā atņemot dzīvību pat 1000 cilvēkiem. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk sāk uzticēties ārstiem un zālēm, uz Dieva brīnumu neviens vairs nepaļaujas, jo, kā zināms, Jēzus Kristus no holeras nevienu nav glābis. Strauji izplatās arī dažādas jaunas ārstēšanas metodes, piemēram, masāža un hipnoze. Lai gan daudzi izsakās, ka hipnozei nepiemīt nekāda zinātniskā vērtība, tomēr arvien vairāk ārstu to sāk izmantot kā anestēziju ķirurģiskās operācijās un dzemdībās, kā arī, lai ārstētu alkoholismu, morfīnismu, nimfomāniju un citas cilvēkam piemītošas atkarības.
Šī grāmata mani apbūra ar savu asprātību un vienkāršību. Lasot es ne brīdi negarlaikojos – tā vienu brīdi šķita uzjautrinoša, satraucoša, brīnišķīgi aizraujoša, bet nākamajā mirklī jau drūma, aizkustinoša un biedējoša. Vēl tagad nespēju saprast, vai viss autora stāstītais ir patiess. Ja ir, tad cepuri nost – rakstnieka dzīve tiešām bijusi aizraujoša un notikumiem bagāta! …
