Neizpildot sabiedrības ekspektācijas, rodas steriotipi, kas nosaka vadlīnijas dzimumu raksturīgajām iezīmēm, lomām un to izpildei. Piemēram, viens no vēsturiski visspilgākajiem steriotipiem ir tas, ka sievietei ir tas vien tik jādara kā jāiedvesmo vīrs un jāaudzina bērni. Sievietes loma ir krasi mainījusies līdz ar iespējām iegūt izglītību, strādāt algotu darbu, veidot karjeru, piedalīties politiskajās norisēs un pašai pieņemt lēmumu. Mūsdienās retāk sastopama tiešā diskriminācija, kas aizliedz kaut ko tikai dzimuma dēļ. Populārāka ir netiešā, kad apstākļu sakritības dēļ, ir liegta iespēja sevi realizēt (piemēram, sievietēm Latvijā nav iespēja spēlēt regbiju ne jau tāpēc, ka viņas vienkārši ir sievietes, bet šo iespēju liedz vairāku apstākļu summa). Tam līdzās pastāv arī pozitīvā diskriminācija, kad tiek dodas īpašas iespējas (piemēram, 8. martā sievietēm atlaides restorānā), bet tā ir visretākā.
Lai panāktu dzimumu vienlīdzību ir cīņa daudzu gadu garumā, sākot ar de facto, de jure, ASV konstitūciju, Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarāciju Francijā, beidzot ar ANO Vispērējo cilvēktiesību deklarāciju, 20. gs. kustības, bet arī mūsdienās viss nav absolūti nolīdzinājies un pastāv atšķirības.
…
