Arī mūsdienās sabiedrība vēlas ticēt dažādiem mītiskajiem tēliem, par to ir grāmatas, filmas. Tāpēc es piekrītu E.Kasīrera apgalvojumiem, ka dzīvības nedalāmās vienotības izjūta ir tik stipra, ka mīts noliedz un ignorē nāvi, dzīvības vienotība ir nepārtraukta. Cilvēku paaudzes veido unikālu un nepārtrauktu ķēdi, kuru saucam par reinkarnāciju.
Lai arī neesmu ticīga, vēlos piekrist, ka mītiskajiem tēliem ir jāskatās cauri, un tikai tad var ieraudzīt pasauli. Mītiskā domāšana tātad ir arī abstraktās domāšanas aizmetnis.
Mītiskā un reliģiskā izjūta dabu uztver kā milzīgu sabiedrību – sabiedrotu dzīvību. Cilvēks ir daļa no tās un nav pārāks par to. Cilvēki un dzīvnieki, dzīvnieki un augi ir vienā un tajā pašā līmenī. Šis apgalvojums mani mulsina un tomēr sliecos tam piekrist, mūsdienās cilvēks sevi uzskata par pārāku un dara pāri apkārtējai pasaulei, tomēr ir “saujiņa cilvēces”, kas apzinās to, ka cilvēks ir atkarīgs no dabas un apkārtējas vides un ir jābūt saskaņā ar to.
…
