Treškārt, partizāni bieži vien tiek apsūdzēti laupīšanās un slepkavībās. Patiesībā, čekisti, nespēdami tikt galā un apslāpēt partizānu kustību, izveidoja aģentu – kaujinieku kustību, kas sastāvēja no sagūstītajiem vai legalizējušajiem partizāniem, kuri, baidīdamies no soda, nodeva savus bijušos biedrus. Šīs aģentu – kaujinieku grupas veidoja plašu propagandu pret partizāniem, veicot laupīšanas un nežēlīgas slepkavības. „Dažkārt pat iznīcinot veselas ģimenes, lai diskreditētu „mežabrāļus” iedzīvotāju acīs,” – Zigmārs Turčinskis, LU Latvijas vēstures institūta asistents. Diemžēl, redzot to visu, partizāni nespēja palikt vienaldzīgi un atbildēja ar to pašu – apkaroja vietējos NKVD nodaļas darbiniekus un citus Padomju aktīvistus. Uzskatu, ka ne vienmēr šī cīņa bija taisnīga, jo iespējams, ka šajās Padomju institūcijās strādāja arī cilvēki, kuri nepavisam neatbalstīja okupācijas varu. Diemžēl šī vara neprasīja cilvēkam, ko viņš vēlas. Bija jādara tas un jāstrādā tur, kur tev lika.
Manuprāt, partizāni bija un ir mūsu tautas varoņi. „Jo viena lieta ir neatkarību pasludināt, bet cita, ne mazāk svarīga, to aizstāvēt!” – Ojārs Stefans, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājs.
…
