Romantisma laikmets nāk ar jaunām vēsmām visās dzīves jomās, no apģērbiem līdz arhitektūrai un no glezniecības līdz mūzikai. Romantisms ir brīvības laikmets, daudzi ierobežojumi tiek atcelti. Parādās tāds rakstniecības paveids, kā romāni, kuros galvenajā lomā parādās tēls, kas iemieso sevī visas pasaules sāpes, novēršas no tās, lai gan atbalsta progresu. Romantisma poēzija grib sevī apvienot visu – virzīties intensīvi uz augšu nevis ekstensīvi paplašināties uz priekšu, atcelt visas robežas un pacelties līdz Dievišķajam. “Pasaulei ir jābūt romantizētai”, tāds ir šī perioda <
Romantisma mākslā parādās doma par to, ka gleznotājam ir jāglezno ne tikai to, ko viņš redz ap sevi, bet arī to, ko viņš redz sevī. Tātad rodas interese par fantāzijām par cilvēka gara iekšējo bagātību, mākslinieki sāk attālināties no vienkāršas dabas kopēšanas. Parādās doma, ka <
Romantisma arspoguļojums dzīvē, kā arī īss apraksts par nozīmīgākajiem romantisma filozofiem: Fridrihu Vilhelmu Nīči Sērenu Kirkegoru un Artūru Šopenhaueru.
