-
Merkantilisms
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | MERKANTILISMA DOKTRĪNA | 4 |
1.1. | MERKANTILISMA DOKTRĪNAS RAKSTURĪGĀS ĪPAŠĪBAS | 5 |
1.2. | MERKANTILISMA IZPAUSMES EIROPĀ | 6 |
1.3. | MERKANTILISMS ITĀLIJĀ | 7 |
1.4. | MERKANTILISMA DOKTRĪNAS KRITIKA | 8 |
SECINĀJUMI | 10 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 11 |
• Dadli Norts kritizēja pārlieko tirdzniecības reglamentēšanu un procentu likmes regulēšanu.
• No viņa puses netika atbalstīts arī naudas izvešanas aizliegums. Viņš neuzskatīja, ka nauda pati par sevi padarīs vienas valstis bagātākas, bet citas nabadzīgākas.
• Arī ekonomists Deivids Hjūms izteica merkantilismam pretējas domas, viņaprāt, preču pirkšana ārvalstīs nebija naudas izsūknēšana no valsts, kā arī tās novājināšana.
• Viņš uzskatīja, ka nauda ir preču apmaiņas līdzeklis, kā arī produktu un darba vērtēšanas līdzeklis.
• Hjūms uzskatīja, ka procents ir valsts labklājības barometrs (Špakoviča, [b.g.])
SECINĀJUMI
1. Merkantilisti centās likvidēt teritoriālo sadrumstalotību vienas valsts ietvaros, izskaust iekšējās muitas un ieviest vienotu naudas sistēmu.
2. Galvenais merkantilisma mērķis – stipras valsts veidošana.
3. Merkantilisma politika katrā valstī izpaudās atšķirīgi, jo tās izpausme bija atkarīga no tā mirkļa situācijas valstī.
4. Merkantilisti lielu uzmanību pievērsa nodarbinātības problēmai.
5. Agrais, jeb monetārais merkantilisms izstrādāja naudas bilances teoriju, savukārt vēlais, jeb tirdzniecības merkantilisms – tirdzniecības bilances teoriju.
6. Merkantilisma doktrīna visizteiktāk izpaudās Anglijā, Francijā un Spānijā.
7. Itālijā merkantilisms nekļuva par valsts oficiālo mācību.
8. Merkantilisma politika nonāca pretrunā ar indivīda tiesībām.
9. Eksporta stimulēšana un importa ierobežošana izsauca cenu pieaugumu.
…
Merkantilisma doktrīna bija tirgotāju mācība un valdību ekonomiskā politika no 16. līdz 18.gadsimtam. Merkantilisma politikai ir bijusi diezgan liela nozīme vēsturiskās ekonomiskās domas attīstībai. Līdz ar šā virziena izveidi arvien vairāk tā laika domātāji, ekonomisti un ideologi izprata vairākas ar valsts ekonomiku saistītas likumsakarības. No vienām idejām radās nākamās un dažas no tām ir saglabājušās arī mūsdienās, kā piemēram, viens no merkantilistu pamatuzskatiem – visām izejvielām, kādas ir atrodamas valstī, ir jātiek izmantotām vietējā ražošanā, jo gatavām precēm ir lielāka vērtība nekā izejvielām (Brīvers, 2001). Ne visās valstīs merkantilisma mācība izpaudās vienādi un ne visām tā kļuva par valsts oficiālo doktrīnu. Tās izpausmi noteica valstu sadrumstalotība vai nespēja konkurēt ārējā tirdzniecībā. Itālija bija viena no valstīm, kurā merkantilais virziens izpaudās minimāli, salīdzinot ar Angliju un Franciju, kur tas izpaudās visizteiktāk. Darbā apskatīti merkantilistu pamatuzskati, šīs politikas izpausme dažādās Eiropas valstīs, kā arī merkantilisma doktrīnas kritika.