Vieni no ievērojamākajiem darbiem indiešu kultūrā ir eposi „Rāmajāna” un „Mahābhārata”, kuri radās agrāk par Homēra slavenajiem eposiem. „Mahābhārata” ir viens no garākajiem episkajiem dziedājumiem pasaulē, kuru var pielīdzināt Homēra izcilajiem darbiem gan tā apjoma ziņā, gan sižeta ziņā. Pastāv uzskats, ka to sacerējis Vjāsu, tomēr arī par to īstas pārliecības nav, jo, kā zināms, agrākajos laikos eposs izplatījās mutvārdu ceļā un otrais, kas rada šaubas, ir tā grandiozais apjoms, ko diez vai varēja sacerēt viens autors. „Mahābhāratā” ir stāstīts par asiņainajām kaujām un valdnieka gaitām; galveno uzsvaru liekot liktenim un tā bezgalīgajai ietekmei uz cilvēku, izskan arī uzskats par dharmu (pienākumu). „Rāmajāna” ir spilgtāks un interesantāks eposs mākslinieciskajā ziņā, kura centrālā persona ir Rāma un tā gaitas, piedzīvojumi, atbrīvojot savu mīļoto no gūsta.…
