| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Latvijas ārējā tirdzniecība | 4 |
| 1.1 | Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance | 4 |
| 1.2. | Statistiskie rādītāji | 9 |
| 1.3. | Muita. Tiesību akti. Tirdzniecības politika. Mērķi | 20 |
| 1.4. | Lauksaimniecības attīstība Latvija 2007.-2013 | 25 |
| 1.5. | ES fondi Latvijas izaugsmei nākotnē | 27 |
| 1.6. | Projektu piemēri | 29 |
| 2. | Igaunijas ārējā tirdzniecība | 31 |
| 2.1. | Igaunijas ārēja tirdzniecība 1993-2006 | 31 |
| 2.2. | Igaunijas partneri ārējas tirdzniecības sfērā | 32 |
| 2.3. | Statistiskie rādītāji (2000-2003) | 34 |
| 2.4. | Igaunijas Lauku attīstības programma 2007.-2013. gadam iesniegta EK apstiprināšanai | 35 |
| 3. | Lietuvas ārējā tirdzniecība | 39 |
| 3.1. | Tirgus konkurētspējas pārbaude | 39 |
| 3.2. | Lietuvieši iekaro Latviju | 41 |
| 3.3. | Lietuvas Republikas tirdzniecības politika | 43 |
| 3.4. | Statistiskie rādītāji | 43 |
| 4. | Salīdzinājums | 51 |
| 5. | Eiropas Savienības strukturālie fondi | 54 |
| Literatūras saraksts | 59 |
Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gada Latvija ir notikušas daudz un ievērojamas pārmaiņas muitas attīstības jomā. Tomēr kopējās attīstības tendences ir novērojamas divos virzienos:
ārējās tirdzniecības liberalizācija, t.sk., tarifu un netarifu ierobežojumu samazināšana;
Muitas likuma un procedūru saskaņošana ar ES likumdošanas aktu prasībām.…
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 3. ceturksnī bija 695.4 milj. latu jeb par 5.7% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, bet par 3.0% lielāks nekā 1999. gada 2. ceturksnī. Straujāk krītoties importa apjomam, ārējās tirdzniecības deficīts salīdzinājumā ar 1998. gada 3. ceturksni samazinājās par 28.8 milj. latu. Latvijas eksportā dominēja koksne un tās izstrādājumi (35.5% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (15.1%), metāli un to izstrādājumi (12.7%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (6.0%). Salīdzinājumā ar 2. ceturksni eksporta apjoms straujāk pieauga minerālo produktu (kūdras), metālu un to izstrādājumu, kā arī akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu grupā. Pēc krituma 1. ceturksnī mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksporta apjoms turpmākajos periodos pieauga. 3. ceturksnī sezonālu faktoru ietekmē samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, kā arī pārtikas rūpniecības produktu (galvenokārt gaļas un zivju izstrādājumu) eksporta apjoms.
