„Agrārjautājums, bez šaubām, ir pats svarīgākais mūsdienu jautājums. Viņš jāliek mūsu valsts jaunizbūves darbu pamatos. Uz stipriem pamatiem tikai var uzbūvēt stipru un varenu ēku... Liels ir zemes tīkotāju skaits. Gandrīz katrs grib iegūt zemes stūrīti savas eksistences nodrošināšanai”1 šādi vārdi rakstīti 1920.gada Ekonomistā.
Pagaidu valdība 1919.gada 27.februārī izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgadāšanu ar zemi un pat valsts zemes fonda dibināšanu. Šī rīkojuma realizēšanai 1919.gada 8.augustā Zemkopības ministrijas Zemju departaments izdeva instrukciju Nr.189 par valsts zemju pārvaldīšanu apriņķos un apriņķu agrārkomisiju uzdevumiem. Pateicoties šiem noteikumiem sīkzemnieku un bezzemnieku apgādāšana ar zemi pieņēma plašākus apmērus.…
