Tiesību doktrīnas un judikatūras kā tiesību avotu raksturojums romāņu-ģermāņu tiesību sistēmā

Tiesību avotiem romāņu - ģermāņu tiesību sistēmā ir diezgan liela loma tiesību piemērošanas jomā, jo tiesību avoti kalpo par savdabīgu virziena rādītāju uz turieni, kur atrast tiesības un kā tās piemērot.
Termins „tiesību avots” plašu izplatību guva XIX gadsimtā. Tā izcelsme gan tiek saistīta ar daudz senākiem laikiem. Pirmo reizi šo terminu esot lietojis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, nosaucot XII tabulu likumu par fons omnis publici et privatique iuris (avotu visām publiskajām un privātām tiesībām). Pēc Līvija domām „tiesību avots” ir pamats un sākums, no kura iesākās tiesību attīstība un vēlāk izauga milzīgā romiešu tiesību sistēma.1
Mūsdienās ar terminu „tiesību avots” saprot tiesību formu ar kuras palīdzību iegūst informāciju par tiesību normas būtību un ar kura palīdzību tiesību normas tiek nostiprinātas. Ar tiesību avotu palīdzību parastas normas tiek apveltītas ar normatīvu spēku.
Tiesību avotu dažādā izpratne:
1)materiālā nozīmē - sabiedriskās attiecības, kas nosaka tiesību normu saturu, īpašuma formas.
2)juridiskā(formālā) nozīmē - tiesību normu izpausmes un nostiprināšanas līdzekļi, kā arī tie, ar kuru palīdzību normas var iegūt obligātu raksturu.
3)Ideālā aspektā - tiesiskā apziņa, kas nosaka tiesību normas saturu.2
Šīs dažādās tiesību avotu izpratnes parāda avotu iedarbību gan tieši formālā nozīmē, kas ir obligātas tiesību normas, kuras ir jāievēro un jāpilda visiem, gan arī materiālā nozīmē, kas izpaužas sabiedrisko attiecību raksturā. Sabiedrība kārtību regulē ar morāles palīdzību, izsakot sabiedrisko nosodījumu tiem, kuri neievēro sabiedrībā noteiktās kārtības normas.
Jēdzienam „tiesību avots” ir divas nozīmes, ar kuru to saprot:
1) Plašākā nozīmē ar jēdzienu „tiesību avots” saprot visus tos faktorus, kas ietekmē objektīvo tiesību veidošanos. Tāda, piemēram, ir literatūra tiesību zinātnēs („juristu tiesības”), tiesu prakse(īpaši - judikatūra) un tautas uzskats(vispārējā tiesiskā apziņa). Tie var palīdzēt tiesību piemērotājam pareizi izzināt spēkā esošās tiesības( tiesību izziņas funkcija);
2) Šaurākā nozīmē ar jēdzienu „tiesību avots” saprot tiesību piemērotājam saistošus priekšrakstus, kas piemērojami tiesību strīda izšķiršanai. Te noteicošais ir likums( plašākā nozīmē).3 …