-
ASV un Afganistānas attiecību mijiedarbība
Papildus iepriekšminētajam ir jāmin ASV atšķirīgo prezidentūru pieeju reliģijai un Tuvo Austrumu reģionam. Prezidentu viedokļi, proti, Džordžs Bušs aizsāka islāma drošībošanu un Baraks Obama, kas saprata, ka tā nav pareiza politika un mēģināja atdrošināt islāmu, savukārt Donalds Tramps neturpināja Obamas iesākto politiku un tikai pastiprināja islāma drošībošanu un ASV ietekmi Tuvajos Austrumos.
Lai situācija tiktu uzlabota ASV un Afganistānas attiecības ir jāturpina uzlabot, veidojot sarunas un izprotot islāma nozīmi šim reģionam. Ir jāļauj Afganistānas reliģiskajām kopienām darboties un veidot pareizu ietekmi uz sabiedrību. Kopš 2001. gada ir novērojams būtisks ieguldījums Afganistānas pilsoniskajā sabiedrībā no kā lielāko ieguvumu piešķīra NVO, izslēdzot iespēju reliģiskajām organizācijām ieņemt centrālo lomu attīstības procesa, kam no valdības viedokļa puses būtu daudz lielāka ietekmē nekā NVO, jo:
1) reliģiskie līderi saglabā daudz lielāku ietekmi un efektivitāte sabiedrību grupām, lai kontrolētu politisko attiecību un iesaistīt jauniešus;
2) reliģiskie līderi uzsver demokrātijas un cilvēku tiesības, saskaņojot tās ar islāma jēdzienu;
3) islāma reliģiskas kopienas ir lielisks risinājums, lai rekonstruētu sabiedrības kārtību, taču tās ir “melnajā sarakstā” un tām ir liegta jebkāda darbība, kopš tās ir piesaistāmas terorisma, kopš Taliban krišanas.
Afganistānas valdībai būtu jāiesaistās un jāatbalsta reliģisko līderu rekonstrukcijas procesā, konsultējoties ar ietekmīgām pasaules organizācijām.
…
Reliģijas brīvības ierobežošanas process tiek saprasts kā drošībošanas procesa rezultāts, izveidojot islāmu par eksistenciālu apdraudējumu. Islāma reliģijas drošībošana neaizsākās uzreiz pēc 2001. gada 11. septembra četru teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk ASV), teroristu grupējuma Al-Qaeda vadībā, taču 9/11 būtiski izmainīja starptautisko sistēmas funkcionēšanu un noveda pie antiamerikāniska paisuma un fanātiskā islāma atbalsta pieplūduma visā musulmaņu pasaulē. Notikums ir atstājis ne tikai politiska, bet arī ekonomiska rakstura sekas, kas joprojām saglabā domstarpību plaisu starp Rietumiem un Austrumiem. Irānas Revolūcija, cilvēku nolaupīšana, terorisma akti, uzbrukumi Eiropā un ASV, teroristu karš – šādas darbības vecināja šī brīža cilvēku viedokli ne tikai ASV, bet arī citviet pasaulē par islāma reliģiju un musulmaņiem. Rezultātā šodien islāms tiek drošībots kā valsts iekšpolitikā, tā arī ārpolitikā. Brīdi, kad tādas teroristiskās organizācijas kā ISIS, al-Qaeda, Boko Haram, Al-Badr, Al-Shabaab un daudzas citas turpina apdraudēt Rietumus, cilvēki dažkārt aizmirst par to, ka musulmaņi un islāma reliģija nav tā, kas izraisa vardarbību un apdraudējumu, bet gan galēji labējās, pret valdību vērstās grupas.
ASV un Afganistānas attiecību mijiedarbība Islāma reliģijas drošībošanas ietvarā Tuvajos Austrumos
