Tā nu Sokrats apstaigaja savu dzimto pilsetu,pārspriežot morāles un politikas jautājumus ar ik vienu interesentu.Aizrautība ar viņa ierosinatajām diskusijam bija tik sakapināta un personības pievilcība tik liela,ka viņam apkārt no vietas un laika pulcējās cilvēku pūļi,sevišķi jaunieši.Sokrata diskusijām bija vienāda norise:vispirms filozofs izvēlejās kādu cilvēka dzīves būtisku jēdzienu un tad jautājis piemēram:”Kas ir drosme ?”,”Kas ir draudzība ?”,vai “Kas ir dievbijība ?”Pēc tam viņš izaicinaja cilvēku,kas bijis pārliecināts par savas atbildes pareizību,un tālāk šaustījis šo cilvēku jautājumu krustugunīs.Piemēram,ja cilvēks apgalvojis, ka drosme nozīme spēju izturēt,Sokrats varētu jautat:”Bet ietilpība ?Sturgalvīgi cilvēki var izrādīt apbrīnojamu neatlaidību.Vai tā ir drosme ?Vai tā ir cilvēka apbrīnojama cilveka īpasība?”Tā vai citādi cilvēks bija spiests atsaukt savu atbildi vai to vismaz pārveidot.
Diologs ar Sokratu pierādīja, ka, lai gan sarunu biedrs domajis, ka zin, kas ir, teiksim,”drosme”, viņš patiesībā spriedis aplam.Šī sokrātiska izprašņāšana kļuva populāra, jo tā ar vienu šāvienu nošāva divus zaķus.Tā atklāja šķietami zinošo cilvēku patieso zināšanu trūkumu.…
