Mūsdienās par un ap seksu sabiedrība vairs nekautrējas runāt. Salīdzinoši pavisam nesen Latvijā un citās bijušās Padomju Savienības valstīs seksa nebija, t.i. par to neviens nerunāja. Līdz ar seksa parādīšanos aktuāli kļuva arī jautājumi par transvestītismu, ekscibionismu, homoseksuālismu un citām ar cilvēka seksualitāti saistītām uzvedības īpatnībām. Pētījumi pārpludina zinātniskās iestādes, publikācijas, intervijas un sociālās aptaujas – masu medijus. Dažbrīd šķiet – cenšas nokavēto atgūt ar uzviju.
Vislielāko sabiedrības daļu tieši skar homoseksuālisms, pēc dažiem literatūras avotiem par homoseksuāli orientētiem tiek uzskatīti pat 10 – 12% cilvēku (http://www.gljag.gay.lv) pēc citiem – salīdzinoši mazāk – 2% sieviešu, 5% vīriešu (Zorenko 2004). Plašā nozīmē homoseksuālisms ir emocionāla vai seksuāla tieksme pret sava dzimumu (http://www.gljag.gay.lv). Vai tā ir norma, patoloģiska novirze, nepareizas audzināšanas rezultāts? Vai homoseksuālisms ir evolūcijas kļūda vai tomēr veiksmīga adaptācija? Uz šiem uz vēl 100 citiem jautājumiem atbildes meklē gan žurnālisti, gan zinātnieki.…
