-
Klasiskie demokrātijas modeļi - klasiskais, republikāniskais un liberālais (reprezentatīvais)
Akvīnas Toms atkārtoti pētīja atšķirības starp laicīgās un garīgās sfēras varu un ietekmi. Viņš paredzēja, ka limitēta pārvalde tiks aizstāta ar liberālās demokrātijas tradīcijām par spīti viņa uzskatiem par kristīgās sabiedrības attīstību. Internacionāla kristīga sabiedrība Viduslaikos bija paredzēt veidot no kristietības, tās pamatā būtu Dieva autoritāte, kas novērstu strīdus un konfliktus. Šādas sabiedrības galvenais politiskās atsaukšanas punkts bija reliģiskā doktrīna. Viduslaiku Eiropas ekonomika balstījās uz lauksaimniecību. Pretēji kristīgajam politiskajam uzskatam par vienotu kristīgu sabiedrību, Eiropā pastāvēja daudzas karalistes, grāfistes un hercogistes kā jauni varas centri pilsētās. Pilsētas un pilsētnieciskās federācijas bija atkarīgas no tirdzniecības un manufaktūrām, kā arī relatīvi augstas kapitāla uzkrāšanas. Šīs sistēmas izveidoja atšķirīgas sociālās un politiskās struktūras, tajās pastāvēja neatkarīgas pārvaldes sistēmas, kas bija precizētas ar hartām. Zināmākās šāda veida sistēmas bija Itālijas pilsētvalstis, kā Venēcija, Florence, tomēr simtiem šādu sistēmu attīstījās visā Eiropā.
11.gs. beigās attīstījās republikānisma idejas. Šajā laikā vairākas Ziemeļitālijas sabiedrības izveidoja savas neatkarīgas administrācijas. 12.gs. beigās šādas konsulārās sistēmas tika aizvietotas ar pārvaldes formām ,kas ietvēra vadošos koncilus, kurus vadīja amatpersonas (podestà) ar augstāko izpildvaru un juridisko varu.…
1. Klasiskā demokrātija – demokrātijas izpratne antīkajā pasaulē. Klasiskās demokrātijas paraugi ir meklējami Senajā Grieķijā, tās pilsētvalstīs. Par sarežģītāko un novatoriskāko polisu tika uzskatītas Atēnas. Demokrātijas attīstības Atēnās tika uzskatīta modernās politikas domas rašanās un veidošanās galveno iemeslu. Atēnu politiskie ideāli, kā vienlīdzība pilsoņu starpā, brīvība, cieņa pret likumu un taisnīgumu, ietekmējuši Rietumu politisko domu, lai gan Rietumu politiskie ideāli, piemēram, indivīdu tiesības, nav attiecināmi uz Atēnu pilsētvalsti. Atēnu demokrātiskās idejas un mērķi spilgti tiek attēloti Perikla (Pericles) runā: „(..) Mūsu konstitūcija tiek saukta par demokrātiju, jo vara nav mazākuma, bet gan visu cilvēku rokās. (..) mēs pakļaujamies tiem, kurus esam iecēluši autoritāšu vietā, un mēs pakļaujamies likumiem pašiem par sevi (..). katrs indivīds ir ieinteresēts ne tikai savās personīgajās darīšanas, bet gan visas valsts darīšanās(..). ”.
