Secinājumi
Rakstot referātu par cilmes šūnām man likās, ka atklājums ir nenovērtējams. Ja tas attīstītos tik tālu, kā paredzēts nākotnes vīzijās, tad sekas būtu graujošas. Kā medicīnas sasniegums tas ir ļoti ievērojams. Bet ja padomā, kā tas būtu, ja tās slimības, no kurām cilvēki mira, tagad būtu ārstējamas. Pēc statistikas datiem visbiežāk cilvēki mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Ja visus šos cilvēkus varētu izārstēt, tad populācija palielinātos nenormālos apmēros. Dabas resursi tiktu izsmelti daudz ātrāk un sāktos globālā krīze. Protas, tā jau var aizsapņoties un filozofēt ilgi un dikti, bet tas ir mans viedoklis, kurš, manuprāt, ir diezgan patiess. Tagad ir grūti saprast kāds būtu optimālais iedzīvotāju skaits uz zemes viras. Bet ja tas kaut vai trīskāršotos, tad visi zina, ka labi nebūs. Ilustrētās Zinātnes 2009.gada septembra izdevumā bija ļoti skaidri veikta atbilde uz manu sašutumu: „Attiecībā uz cilmes šūnām būtiskākais ir, lai cilvēce neieslīgtu eiforijā [..] tomēr vajadzētu atcerēties, ka, tāpat kā neeksistē mūžīgais dzinējs, arī cilmes šūnas medicīnā nebūs vienīgais universālais līdzeklis, kas atrisinās visas problēmas”.
…
