Latvijas nacionālo interešu īstenošana ārpolitikā nav atkarīga tikai no Latvijas, bet gan no tās spējas sadarboties gan ar kaimiņvalstīm, gan pārējiem starptautiskās politikas aktieriem. Viens no iespējamiem variantiem ir darboties kāda konkrēta reģiona1 ietvaros, t.i. darboties gan savu interešu īstenošanai konkrētajā reģionālajā vidē, gan darboties kopā ar pārējiem reģiona dalībniekiem uz ārējo starptautisko vidi kā zināmā pakāpē vienotai sistēmai. Neskatoties uz dažādu reģionu pārklāšanos Latvijas tuvumā, viens no tai tuvākajiem un potenciālākajiem sadarbības reģioniem ir Baltijas jūras reģions (BJR).
Pēc aukstā kara beigām līdz ar acīmredzama ārējā ienaidnieka trūkumu militārie draudi nobīdās otrajā plānā, dodot vietu ‘mīkstajai drošībai’2, kas pamazām politizējas un kļūst par vienu no centrāliem jautājumiem valstu savstarpējās attiecībās. Arī BJR valstis ir izveidojušas padomi (BJVP), kuras dibināšanas dokumentā galvenokārt tiek runāts par valstu sadarbību ‘mīkstās drošības’ jomās. …
