Nr. | Название главы | Стр. |
Saturs | 2 | |
Ievads | 3 | |
Ekonomiskās drošības apdraudējuma veidi | 4 | |
Ekonomiskā drošība globalizācijas ietekmē | 10 | |
Secinājumi | 12 | |
Izmantotā literatūra | 13 |
Ekonomiskā drošība ir aizsardzība un imunitāte pret ārējiem draudiem un riskiem, kuri var būtiski ietekmēt uzņēmuma, sabiedrības vai personas ekonomisko stāvokli. Ar ekonomisko stāvokli jāsaprot indivīda materiālais nodrošinājums un uzkrājumi.1 Gan indivīda, gan uzņēmuma ekonomisko drošību var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, dažādi tehniskie draudi, kriminālie draudi, dabas stihijas, sociālie faktori, politiskā situācija utt. ekonomisko drošību veido vairāku faktoru kopums- materiālo resursu drošība, prognozējami un stabili ienākumi, kas garantē, ka būtisku apdraudējumu rašanas gadījumos indivīda materiālais stāvoklis paliks stabils utt.
Ienākumu nepietiekamība un ienākumu nepastāvīga saņemšana ir viens no galvenajiem nedrošības iemesliem, jo tas ierobežo indivīda iespējas ietekmēt savu dzīvi un izpildīt uzstādītos mērķus. Šobrīd, kad valsts ekonomikā nav vērojama cenu stabilitāte, indivīdam papildus nedrošību rada tieši šīs cenu svārstības. Materiālās situācijas nestabilitāte ir tā, kas šo situāciju tikai pastiprina, liekot domāt, ka ar gaidāmajām grūtībām nebūs iespējams tikt galā. Tās automātiski cilvēkos rada tādu kā nolemtības sajūtu.
Ekonomiskās drošības būtību var definēt kā ekonomikas un varas institūtu stāvokli, kad tiek nodrošināti nacionālo interešu garantēta aizsardzība, politikas sociāls virziens, pietiekams aizsardzības potenciāls un virkne citu aspektu pat iekšējo un ārējo procesu attīstības nelabvēlīgos apstākļos.…
Mūsdienās arvien biežāk tiek runāts par indivīda un uzņēmumu ekonomisko drošību. Tas, manuprāt, saistīts ar to, ka šobrīd mūsu dzīvē arvien lielāku nozīmi iegūst materiālās vērtības. Protams, nevaru apgalvot, ka līdz šim tās bijušas mazāk svarīgas. Taču, mūsdienās arvien vairāk materiālie līdzekļi tiek iesaistīti tajās dzīves sfērās, kur līdz šim to klātbūtne nebija nepieciešama, vai arī bija nepieciešama minimālos apmēros. Piemēram, mūsdienās, lai atpūstos, cilvēki arvien biežāk izvēlas doties kādos izbraukumos, kur izmanto dažādus aktīvās atpūtas veidus, par kuriem jāmaksā (dažādi ceļojumi uz ārvalstīm utt). Atšķirībā no šī brīža apstākļiem, vēl pavisam nesenā pagātnē- Padomju Latvijas laikā, cilvēki izvēlējās labāk lasīt grāmatas, doties pārgājienos utt. Protams, te var arī diskutēt, kāds brīvā laika pavadīšanas veids katram liksies pieņemamāks un to vai Padomju Latvijas laikā vispār bija iespējams atpūsties savādāk.
