1944.gada, neilga laikā pirms Otras pasaules kara beigām, svelmainajās jūlija dienās ASV Ņūhermpšīras štata klusā kūrortpilsētiņā Bretonvudsā notika starptautiskā konference par pēckara valūtas sistēmas izveidošanu. Ieradās 44 valstu finansu speciālisti, kas pārstāvēja antihitlerisko koalīciju, ieskaitot sabiedrotos, arī PSRS, un neitrālās valstis.
Zelta valūtas standarta izveidošanas cēlonis bija vēlēšanās izbēgt no krīzes starptautiskajās naudas attiecībās, kas notika 1930.gadā.
Zelta valūtas standarta nodibināšanas mērķi bija:
1.brīvās tirdzniecības atjaunošana;
2.fiksētu valūtu kursu noteikšana;
3.resursu piešķiršana tām valstīm, kurām bija grūtības ar ārējo bilanci. [1;13]
Pazīstamie Rietumu pasaules teorētiķi- anglis Džons Meinards Keinss un amerikānis Harijs D.Vaits sāka izstrādāt programmu projektus, kuru mērķis bija nepieļaut tādu valūtu nekārtību, kāda bija pirms šī kara. Viņi jau no paša sākuma noraidīja iespēju atgriezties pie vecā zelta standarta. Viņi gribēja radīt jaunās sistēmas principus, kuri veicinātu ekonomisko attīstību un ierobežotu ekonomiskās krīzes negatīvās sociālas sekas. …
