Diabēta 2. tips ir sastopams daudz biežāk. Aizkuņģa dziedzeris nepārstāj izdalīt insulīnu, bet insulīns nepilda savas funkcijas, vai arī tā ir par maz. Nosliece uz II tipa diabētu var būt ģenētiski pārmantota, tādēļ ar diabētu var slimot vairāki vienas ģimenes/ dzimtas locekļi. Jo lielāks diabēta slimnieku skaits Jūsu ģimenē, jo lielāks saslimšanas risks, it īpaši, ja diabēta slimnieki Jūsu dzimtā ir gan no tēva, gan no mātes puses. Ģenētiski tiek pārmantots nevis diabēts, bet nosliece ar to saslimt. Tādējādi daudziem cilvēkiem, kam šī nosliece ir, diabēts tomēr nekad neattīstās.(1;5 lpp)
2. tipa diabētu satop 85-90% gadījumos. Insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta
( par maz un par lēnu) un insulīns nedarbojas pietiekoši efektīgi (rezistence). Parasti konstatē pēc 40 gadu vecuma. 2. tipa diabētu ārstē ar veselīga uztura un regulāra ēšanas režīma palīdzību, piemērotu fizisku aktivitāti un cukuru asinīs pazeminošiem medikamentiem. Dažkārt nepieciešamas arī insulīna injekcijas.
Visbiežākās pazīmes:
nogurums bez redzama iemesla
neizskaidrojams svara zudums
slāpes
bieža urinācija
redzes pasliktināšanās
tirpšanas sajūta, “ skudriņas kājās”
lēna brūču dzīšana un strutojošas infekcijas
Pazīmes parādās pakāpeniski un lēni. Tāpēc tās ilgi var palikt nepamanītas.
…
