P. Grīneveja filmās skaitļi bieži ieņem nozīmīgu lomu. Piemēram, filmā „Z un divas nulles” (A Zed & Two Noughts) klasifikācija bija dzīvības un nāves jautājums. Agrākajā īsfilmā „Logi” (Windows) itin viss ir izmērāms skaitļos, turklāt visi šie statistikas dati ir saistīti ar nāvi.1 Filma “Slīkoņu skaitīšana” (Drowning by Numbers) savā struktūrā ir krietni vien vienkāršāka kā, piemēram, „Z un divas nulles”. Filma sākas ar mazas meitenes skaļu skaitīšanu. Viņa saskaita 100 zvaigznes debess jumā, sakot, ka visi pārējie zvaigžņu simti tādi paši vien ir. Arī filmas gaitā parādās visi skaitļi no 1 līdz 100. Iespējams, arī te tālāk skaitīt vairs nebūtu nekādas jēgas, jo pārējie simti būtu ikreiz tie paši.
P. Grīnevejs mazliet ironiski teicis, ka filmā, kuras nosaukums ir „Slīkoņu skaitīšana”, skaitļi nevar tikt ignorēti. Viņa princips, veidojot šo filmu, bija apvienot naratīvu un ciparu skaitīšanu. Brīžiem tie savstarpēji „spēlējas”, dažkārt ir metaforiski vienoti, bet reizēm dramatiski ir pilnīgi nesinhronizēti.2…
