I.daļa. Stāsts sākas ar to, ka vecenīte jeb krustmāte - Annuža aizved Lienas meitu Aniņu Gaitiņš uz skolu. Anna ir ļoti paklausīga un krustmāte viņu ir labi izmācījusi. Viņu ģimenes apgādnieks ir krustmātes dēls – Tenis.
Turpmākā romāna darbība noris pagātnē, kad Anna vēl nav piedzimusi un viņas māte - Lienīte ir pavisam maziņa. Uz ciematu pārceļas Ilzes seni tuvi draugi – Annuža un Tenis. Annuža parāda savu mazo audžu meitu – Lienīti, bet Annužas īstie bērni sen jau ir nomiruši. Oļiņš bija plikpauris, kuram bija jau aiz piecdesmit. Viņš dziedāja visās bērēs un tad arī saņēma kādu maizes kukuli. Savukārt Oļiņiete nepārtraukti tarkšķēja, viņai patika izrādīt savu mantu un izlikties turīgākai nekā viņa patiesībā ir. Vēl viens viņas trūkums bija aprunāšana.
Pienāca ražas novākšanas laiks, kad daudz jāstrādā uz lauka. Oļiņi uz lauka met kaudzes, bet savu dēlēnu Pēterīti, kuram aptuveni 6 gadi un mazo Trīnīti atstāj Annužas uzraudzībā. Līdzi viņa paņem arī savu audžumeitu un uzrauga abus zīdaiņus kopā. Stāvot uz kaudzes, Oļiņš pēkšņi ierauga, ka māja deg, tajā bija iespēris zibens. Oļiņš metās uz māju pusi, kuras jumts nu dega pilnās liesmās. Tur arī pie mājas gulēja Annuža bez samaņas. Izrādījās, ka viņa ir tikai noģībusi.…
