Ja man būtu jāizvēlas 3 darbi, kurus es varētu ņemt mājās, tad tie būtu - Morisa Veikarta „Met een boog”, jo darbs uzreiz saistās ar bērnību, ar krāsām, ar jautrību, kā arī ar Etiopijas karoga krāsām, kas paralēli saistās ar Jamaiku, regeju, sauli un mieru, visnotaļ pozitīvi iedvesmojošs darbs. Otrais būtu Filipa Vandenberga darbs, kurš bija bez nosaukuma, bet gleznots aptuveni 1985. gadā. Gleznā atkal ir nenoteikta formas vizualizācija, bet mani uzrunā krāsu salikums – melns, balts, salātzaļš, pelēks un maigi rozā, domāju, ka tieši dēļ šīm krāsām darbs manā uztverē liekas sakārtots, kaut vai tajā nav nekāds organizācijas pamats. Un trešais darbs būtu Karela Apela darbs, kurš atkal ir bez nosaukuma, bet gleznots 1961.gadā. Viņa darbā lūkojotos man atvēra domu – lai kā krāsotu pa virsu krāsas, melnais pleķis vienmēr spīdēs cauri un tu vienmēr zināsi, ka tāds tur ir apakšā, ar to domājot, ka cilvēks nedarbus vai nelaimes mūžīgi atcerēsies, tos no mūsu atmiņas nav iespējams izkaust. …
