-
Astma
Gaiss ir tik dzidrs un svaigs, ka brīžiem sareibst galva pēc dziļāka elpas vilciena. Mēs it kā plaukstam un atdzimstam līdzi pavasarim, kļūstam straujāki, atvērtāki un... neuzmanīgāki. Jo vēl jau saulītei ir zobiņi, trauksmainajam vēja pūtienam ir ziemeļa elpa, un hroniskas kaites vai kāds panīcis vīruss klusi uzglūn, gaidot piemērotu brīdi. Jā, nav noslēpums, ka tieši pavasarī saasinās dažādas slimības, gadās saaukstēties vai pacīkstēties ar alerģijas izpausmēm. Ko darīt, lai no visa tā izvairītos? Kā pieveikt kaiti, ja tā uzradusies?
Šo projekta tēmu izvēlējos, jo es pati saskāros ar bronhiālo astmu. Es vēlos to izprast vairāk nekā elpas trūkumu. Vēlos informēt arī apkārtējos cilvēkus kam nācās saskarties ar astmu pavisam nesen un kuri vēl nespēj izprast tās patieso izcelsmi.
Astmas lēkmi var izraisīt daudzi faktori, bet neviens nepadomā, ka astmas lēkmi var izraisīt arī uztraukums un spiediens no apkārtējiem cilvēkiem. Bronhiālai astmai ir arī psiholoģiskā puse, kuru reti kurš ievēro. Visi domā, ka astma ir slimība, kurai nav nekāds sakars ar cilvēka iekšējo pasauli, bet tā nav. Mūsdienās apkārtējie cilvēki ir nežēlīgi viens pret otru. Cilvēki saka visu, kas uz sirds, bet nepadomā par sekām. Šī iemesla dēļ var sākties astmas lēkme. Jūtīgākie ir bērni, kuri arī izjūt šo spiedienu ko bieži vien izraisa skolotāji, klasesbiedri un nelabvēlīgās ģimenēs arī vecāki. Ir bērni, kas neapzinās astmas nopietnību un domā: ”Ja man nav šīs slimības, tad kāpēc gan vajadzētu man kaut ko par to zināt?” Bet tieši šī nezināšana var liegt kādam tik nepieciešamo palīdzību. Skolotāji mēdz uz bērna pacelt balsi, lai paskaidrotu to ko bērns nav tik labi apguvis kā pārējie. Bērns sāk uztraukties līdz tam, ka var sākties astmas lēkme...Vai to apzinās cilvēki, ka paši spēj otram izraisīt slimības saasināšanos, kas var beigties arī ar nāvi? …
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka aptuveni 10 % bērnu un 5 % pieaugušo visā pasaulē šobrīd cieš no bronhiālās astmas. Pacientu skaitam ir tendence pieaugt. Astma ir hronisks iekaisums elpceļos, kurā iesaistītas dažādas šūnas: tuklās šūnas un eozinofilie leikocīti. Jūtīgiem indivīdiem šis iekaisums paaugstina elpceļu reaktivitāti pret dažādiem stimuliem un rada simptomus, kas saistīti ar būtisku un mainīgu elpceļu obstrukciju, kura beidzas spontāni vai ārstēšanas rezultātā. Astmas veidošanos nosaka ģenētiskās predispozīcijas (alergēni u.c.) un ārējās vides mijiedarbība, kur galvenā loma ir alergēniem, AVI, smēķēšanai, kaitīgiem arodfaktoriem utt. Astmas pacienti sastopami visās vecuma grupās.