-
Ķenča raksturojums
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads ( kurā tiek iepazīstināts ar Ķenci kā romāna varoni) | |
| 2. | Galvenā daļa | |
| 2.1 | Ķenča raksturojums | |
| 2.2 | Ķenča rakstura iezīmes atainošana dažādās vietās | |
| a) | Miķeļdienas tirgū | |
| b) | Gaidot mērniekus | |
| c) | Ceļā pie mērniekiem (lūgšana) | |
| d) | Cietumā kopā ar Pāvulu | |
| e) | Ķencis komitejas sēdē | |
| f) | Goda maltītes laikā | |
| g) | Ķencis pie meitas vīra un Pāvula |
Romānā „Mērnieku laiki” brāļi Reinis un Matīs Kaudzītes, Ķenča kungu ir attēlojuši kā Čangalienas iedzīvotāju, parupju, bet visai jautru saimnieku. Viņš tiek attēlots kā sava labuma meklētājs. Kā arī romāna laikā viņš tiek atspulguļots kā visai jautrs, tieši savas lūgšanas laikā. Pārlasot lūgšanu vairākas reizes man pat smiekli uznāca. Manuprāt, autori vēlējās parādīt tieši to kādi ir cilvēki, kā viņi maskējas, to, ka Dievs redz visu, nevis kā tas parādīts šeit.
Iesākumā ar ko būtu jāsāk, tas ir Ķenča raksturojums. „Viņam bija tik plāns un plats deguns, ka, ja uguni turēja otrā pusē, tad spīdēja gaisma cauri.”
Pārējiem tēliem viņš pat varēja šķist kā netīrā darba darītājs, jo kad bija jāsāk kaut jēri, tad darbu nodeva Ķenča rokās- jo viņam tāpat viss viegli mirstot, un kad uz viņa rokām un drēbēm bija asinis, tad viņš sacīja, ka asinis tā pati dieva dāvana vien ir, vārīta vai nevārīta. Manuprāt, šajos vārdos tiek pateikts, tas cik prasts un vienkāršs viņš iespējams ir bijis.
Savu raksturu, valdonību viņš lieliski parāda gaidot mērnieka cienīgu tēvu. Jo, kad Ķencim uzdeva būt par paša mērnieka vedēju, viņš neieredzēja neviena savā tuvumā, bet dzina ikkatru lepni prom. …
Viņa ieradums bija allaž mētāt rokas pa gaisu. Savam tik labam draugam, kā pats minēja slēpa savu brandvīna pudeli, parādās to kāds skopulis viņš ir bijis, jo pat pēcāk, kad deva Pāvulam dzert, viņš skaitīja cik viņš izdzer, kā bija izdzēris 2malkus rāva no mutes nost aizbildinoties, ka tikai pudeli pieturēšot. Žēlastības viņš nebija dabūjis gan pie sievām, gan savā sirdī. Kad viņš bija pamodinājis visu māju ar savu uzvedību, lēni laidās miegā. Visā visumā šajā ainā tika attēlots kā dzērājs. Pēc manām domām romāns stāsta par cilvēku attiecībām grūtos brīžos. Ķencis visā romāna laikā attēlots kā sava labuma meklētājs, galvenokārt. Pati šo varoni izvēlējos tieši tādēļ, ka viņš aizrāva ar savu lūgšanu, kura, manuprāt, romānā bija pati labākā daļa, jo cik gan naivs var būt vīrietis ticot, ka Dievs neko ne redz, ne dzird. Ķencis pret visu izturējās ar nelielu vienaldzību, vieglprātīgu, viņš izbaudīja dzīvi, kas, manuprāt, ir nepieciešamāks vairāk, nekā tikai satraukties un sēdēt mājās. Mēs visi dzīvojam tikai vienreiz, tāpēc, uzskatu, ka dzīve ir jāizbauda un viss, kas notiek ar mums.
