ID949821

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	IEVADS	3
1.	LATVIJAS KREDĪTU TIRGUS	5
2.	KREDĪTA VEIDI	6
2.1.	Kredītlīnija	6
2.2.	Overdrafts	7
2.3.	Maksājumu karšu kredīts	7
2.4.	Līzings	7
2.5.	Hipotekārais kredīts	8
2.6.	Forfeitings	9
2.7.	Faktorings	9
2.8.	Komerciālais kredīts	10
2.9.	Banķieru (Banku) kredīts	10
2.10.	Patēriņa kredīts	10
2.11.	Valsts kredīts	10
2.12.	Studiju kredīts	11
2.13.	Starptautiskais kredīts	11
3.	KREDĪTU ŅEMŠANAS PRATĪBAS ANALĪZE	12
	SECINĀJUMI	13
	BIBLIOGRĀFISKO NORĀŽU SARAKSTS	16
	PIELIKUMS	17

Фрагмент работы

2.8. Komerciālais kredīts
Piešķir uzņēmumi viens otram preču formā. Komerciālais kredīts būtībā ir preču piegāde ar pēcmaksu. Šā kredīta gadījumā preces saņēmējam parāds par preci jāsamaksā noteiktā laikā, parasti mēneša laikā. Ātrāka parāda samaksāšanas gadījumā tiek piemērota atlaide no sākotnējās cenas, ko sauc par SKONTO.
2.9. Banķieru (Banku) kredīts
Tradicionālā kredīta forma, ka bankas vai citas kredītiestādes juridiskām un fiziskām personām aizdod naudu. Šādu attiecību tiesiskais pamats ir aizņēmuma vai kredīta līgumi.
2.10. Patēriņa kredīts
Tiek piešķirts iedzīvotājiem patēriņa preču iegādei un pakalpojumu izmantošanu. Patēriņa aizdevumi ļauj nekavējoties iegādāties sadzīvei nepieciešamās ilglietošanas preces – mēbeles, sadzīves tehniku, videoaparatūru, elektroniku, transporta līdzekli. Apmaksāt dažādus pakalpojumus- dzīvokļa remontu, medicīnisko aprūpi, mācības, ceļojumus.
2.11.Valsts kredīts
Valsts izlaiž valsts aizņēmumu obligācijas vai valsts parādzīmes. Tās brīvi pārdod kredītiestādēm, un to pircēji ir uzņēmumi un iedzīvotāji. Šā kredīta gadījumā valsts ir debitors – naudas aizņēmējs, parādnieks uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tas veido valsts iekšējo parādu.
2.12.Studiju kredīts
Studiju kredītu parasti mēdz izmantot, lai segtu maksu par mācībām augstskolā. Kredītu ir iespējams saņemt ar valsts galvojumu, kas var būt paredzēts gan bakalaura, gan maģistra grāda iegūšanai. Parasti šis kredīts ir jāatdod 10 gadu laikā pēc studiju beigšanas.
2.13. Starptautiskais kredīts
To izsniedz dažādas starptautiskas finansu institūcijas, piemēram SVF diferencētai mērķa auditorijai.[6]
…

Коментарий автора

Šobrīd dzīvojam patērētāju sabiedrība. Lai mūsu ekonomiskā sistēma strādātu ir jābūt regulāram un vēlams pieaugošam noietam. Arī uzņēmumi vēlas apgrozījuma un peļņas kāpumu, tāpēc veido reklāmas un tirdzniecības veicināšanas kampaņas un algo tirdzniecības veicināšanas speciālistus. Laikā, kad vajadzību un vēlmju ir krietni vairāk nekā naudas, aktuāla kļūst kreditēšana. No vienas puses kredīts var palīdzēt indivīdam celt savu dzīves līmeni vai dot iespēju realizēt savus sapņus. No otras puses, kredīta devēji ir uzņēmumi un kredīts ir prece. Protams, ka uzņēmums teiks, ka viņu mērķis ir palīdzēt realizēt klientu sapni, bet tā ir tikai puspatiesība, patiesībā viņi vēlas nopelnīt palīdzot klientiem realizēt viņu iedomāto sapni. Savukārt patēriņa preču un pakalpojumu piedāvājuma bagātība un mārketinga aktivitāšu spiediens stimulē patērētāju tērēt arvien vairāk. Tieši tādā pašā veidā darbojas gan banku, gan nebanku aizdevēji, veicinot patērētāju aizņemties arvien vairāk. Patreizējajā situācijā, kad Latvijā ir 64 “kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”[1] ir jāmāk orientēties plašajā piedāvājumā, lai iegūtu izdevīgu piedāvājumu. Lielie procentu maksājumi un vieglie nosacījumi kredīta iegūšanai var patērētāju nostādīt tādā situācijā, ka pastāvīgi ir jāpārkreditējas un liela daļa ienākumu tiek maksāta procentu maksājumos, tādejādi samazinot ikdienas rocību un iedzenot tādā kā kredītu atkarībā. Lai tā nenotiktu ir atbildīgi jāizturas pret kredītu ņemšanu, tāpēc vēlējos noskaidrot Latvijas iedzīvotāju kredītpratību. Pētījuma temats: Patērētāju kredītu ņemšanas pratība Pētījuma ierobežojumi: Veiktā pētījuma ģenerālkopa ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 – 50 gadi. Kopumā pētījuma izlasi veidoja 48 respondenti , no tiem 15 sievietes un 31 vīrietis. Pētījuma mērķis: Noskaidrot vai sabiedrība izturas atbildīgi pret kredītsaistībām. Pētījuma hipotēze: Cilvēki ar augstāko izglītību ar lielāku atbildību izturas pret kredītsaistībām. Uzdevumi: 1. Definēt pētījuma terminoloģiju 2. Veikt anketēšanu un izzināt patērētāju paradumus 3. Analizēt anketu rezultātus un izdarīt secinājumus Metodes: Kvalitatīvā metode -teorētisko avotu analīze Kvantitatīvā metode – anketēšana Statistiskā pētījumu metode

Коментарий редакции

Latvijas iedzīvotāju kredītpratība