| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | ||
| 1. | TIESĪBU NORMU INTERPRETĀCIJA UN TĀS VEIDI | |
| 2. | TIESĪBU NORMU IZTULKOŠANAS NEPIECIEŠAMĪBA | |
| 3. | TIESĪBU NORMU IZTULKOŠANAS JĒDZIENS | |
| 3.1. | Iztulkošanas priekšmets | |
| 3.2. | Iztulkošanas subjekts | |
| 3.3. | Iztulkošanas mērķis | |
| 3.3.1. | Subjektīvā teorija | |
| 3.3.2. | Objektīvā teorija | |
| 4. | TIESĪBU NORMU IZTULKOŠANAS METODES | |
| 4.1. | Gramatiskā metode | |
| 4.2. | Sistēmiskā metode | |
| 4.3. | Vēsturiskā metode | |
| 4.4. | Teleoloģiskā metode | |
| 5. | TIESĪBU NORMU IZTULKOŠANAS SECĪBA | |
| 6. | TIESĪBU NORMAS REZULTĀTU APKOPOŠANA | |
| Nobeigums |
Nobeigums
Ar jaunu tiesību normu vai likumu rašanos, kurā likumdevējs pauž savu gribu un mēģina prognozēt sabiedrības darbību, nav iespējams atrisināt tiesību sistēmā izveidojušos “robus” jeb tiesību normu un likumu “nesakārtotību”. Taču to var atrisināt ar jau esošo tiesību normu un likumu pilnveidošanu, izmantojot interpretācijas metodes, lai pielāgotu konkrētajam laika posmam un konkrētajiem sabiedrības apstākļiem.
Lai sabiedrība labāk izprastu tiesību normas, tās tiek iztulkotas, atklājot patieso nozīmi un tiesību normas jēgu. Tiesību normu iztulkošana ir jādara tā, lai konkrēto tiesību normu var piemērot dažādiem līdzīgiem gadījumiem. Ja viena vai otra tiesību norma tiek iztulkota citādāk attiecībā uz līdzīgiem gadījumiem, tad var izveidoties pretrunas ar taisnīguma principu.
Tiesību normu analīzi jeb iztulkošanu veic ar četrām galvenajām iztulkošanas metodēm, kuras ir jālieto kopā, lai iztulkošanas rezultāts būtu daudz precīzāks un saprotamāks. Šīs tiesību normas iztulkošanas metodes ir: gramatiskā - ar kura palīdzību atklāj katra vārda jēgu; sistēmiskā - ar kuru atklāj normas jēgu saistībā ar citām normām; vēsturiskā - palīdz izzināt normas apstākļu jēgu, uz kuriem tā ir radīta; teleoloģiskā – noskaidro normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ir jāsasniedz ar šo normu.
…
