Ilgi pēc filmas domāju par Ziseles un Naigas lomu Anša dzīvē, jo mani nepamet jautājums, kāpēc Ansis nespēj izvēlēties? Taču laikam režisors apzināti vai neapzināti ir filmā attēlojis to pēc kā katrs cilvēks tīko vai to, kas patiesībā ir katra cilvēka nepieciešamība dzīvē. Tā ir stabilitāte – mājas un cilvēks uz kuru spēj paļauties, klasiskā un ierastā variantā - sieva vai vīrs. Laulība tomēr rada tādu drošības saitīti, varbūt kādam tā ir biezāka kādam plānāka, tomēr vienošanās ir un paliek vienošanās, kurai ir kādi nosacījumi, noteikumi. Un cilvēkam neatņemama ir vajadzība pēc kaisles, pēc sapņa, pēc kā baudāma. Kādam izdodas iegūt abus vienā personā, kādam divās vai vairākās. Kādam izdodas samierināties un ierobežot sevi. Taču vai sevi ir iespējams ierobežot visas dzīves garumā, es šaubos. …
