Pasakā ”Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” tiek realizēti indivīda ceļa meklējumi. Jauneklim viņa māja liekas pārāk skumja un šaura, tāpēc viņš grib doties no šī prom, lai mainītu savu dzīvi. Varonis meklē sevi caur nezināmo, bīstamo. Viņa degošā jaunekļa sirds, alkas pēc neparastā, neizjustā mudina to doties ceļā, sevis meklējumos. Nonākot Trekno Cūku zemē, kur valda šķietams miers un pieticība, kur zemas debesis ierobežo cilvēku rīcību, tāpēc tos uztrauc tikai savu fizioloģisko vajadzību apmierināšana – tie tikai guļ un ēd, viss iet pa riņķi, cilvēki neko nespēj negrib mainīt.…
