| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Darba tiesību avoti | 4 |
| 1.1. | LR Satversme | 4 |
| 1.2. | Darba likums | 5 |
| 1.3. | Likumi | 5 |
| 1.4. | Ministru kabineta noteikumi | 6 |
| 1.5. | Pašvaldību saistošie noteikumi | 6 |
| 2. | Darba tiesības un subjekti darba attiecībās | 8 |
| 2.1. | Darbinieks | 8 |
| 2.2. | Darba devējs | 9 |
| 2.3. | Uzņēmums | 9 |
| 3. | Darba līgums | 11 |
| 3.1. | Darba koplīgums | 13 |
| 4. | Papildus darbs | 14 |
| 4.1. | Papilddarbs uz līguma vai likuma pamata | 14 |
| 4.2. | Piemaksa par papilddarbu | 15 |
| 4.3. | Papilddarba izbeigšanās | 17 |
| 5. | Blakus darbs | 18 |
| 5.1. | Valsts institūciju darbinieku blakus darbs | 18 |
| 5.2. | Privātstruktūras | 21 |
| Nobeigums | 23 | |
| Literatūras saraksts | 24 |
Lai noskaidrotu šī studiju darba mērķus un aktualitāti, pirmkārt jau jāpievērš uzmanība pašam darba jēdzienam un izpratnei, lai varētu runāt un skaidrot jēdzienus „Papildus darbs un blakus darbs”. Šis temats nav mazsvarīgs mūsdienu straujajā dzīves ritmā, kad cilvēki, lai izdzīvotu, strādā vairākās vietās un ir nodarbināti pat vairākās profesijās.
Darbs ir katra cilvēka eksistences neatņemama sastāvdaļa. Darbā cilvēks pierāda sevi, sasniedz mērķus un veido, attīsta mūsu valsti. Katrs aug, mācās un cīnās par savu mērķi, labākiem apstākļiem, par labāk atalgotu darbu vai savu sapņu darbu. Tas viss kopumā norāda uz mantisko attiecību esamību, veidojas ķēdīte no ģimenes, izglītības, amata vietas un noteikti vēl citiem blakus faktoriem, lai cilvēks būtu apmierināts ar savu darbu un nejustos lieks. Tomēr pastāv arī bezdarbs un cilvēki, kuri nemaz negrib strādāt, kuri grauj ne tikai valsts ekonomiku, bet arī degradē paši sevi, kā arī tādi, kuri krīt izmisumā, ja viņi tiek izstumti no darba tirgus un netiek pieņemti atpakaļ. Šobrīd pastāv liela konkurence darba tirgū starp jaunajiem un vecāka gada gājuma darbiniekiem, starp praktiķiem un teorētiķiem, starp sievietēm un vīriešiem, starp pieredzējušiem darbiniekiem un absolventiem utt. Tas rada saspīlētu situāciju, kurā jācīnās ar visiem spēkiem un ieročiem, kaut gan likums aizliedz diskriminēt, tomēr tas prasmīgi tiek apiets.…
Darba tiesības regulē vienu no cilvēka eksistencei svarīgākajām jomām – cilvēka ekonomisko stāvokli. Šīs tiesiskās attiecības, tiesības un pienākumus cilvēki rada paši savai labklājībai. Cilvēki veido darba tirgu, kurā nosaka tā darbības principus un citas regulas, pēc kurām vadās gan darba devējs, gan darbinieks. Attīstoties juridiskajai un ekonomikai situācijai, rodas nepieciešamība regulāri pilnveidot, izkopt un radīt jaunas tiesiskās attiecības, kuras pēc iespējas precīzāk novilktu robežu starp strīdus cēloņiem. Protams, visas situācijas nav iespējams paredzēt un iekļaut normatīvajos aktos, jo katra situācija ir individuāla, bet ir iespējams paredzēt standarta situācijas un tā rezultātā mums ir gan „Darba likums”, gan citi normatīvie akti.
