-
Ārne Ness, Pērs Ingvars Heukelands. Dzīves filozofija. Pārdomas
Tomēr ja mēs runājam par saprašanu, līdzīgām izjūtām un uztverei ir ļoti liela nozīme. Mēs varam ļoti sīki un smalki izskaidrot, aprakstīt, ko jūtam, un otrs cilvēks var mēģināt saprast mūsu rīcību cēloņsakarības, tomēr mēs nekad nesasniegsim tādu efektu, kas parādās, ja otrs cilvēks vienkārši uztver un jūt (varbūt, ne šajā mirklī, bet kādreiz viņš ir pārdzīvojis to pašu) tāpat kā mēs. Tas ir jautājums par uztveri, par pasaules izjūtu. Kaut ko līdzīgu autors izteic ar vārdiem: „Tomēr mēs nespējam aprakstīt sajūtu, kāda ir citam cilvēkam, ja mums pašiem tādas sajūtas nekad nav bijis.” Varbūt tieši tāpēc mums dažreiz ļoti patīk kāda grāmata, kur autors apraksta sava varoņa pārdzīvojumus ar tieši tādiem vārdiem, ka mēs runājām par kādām no savām jūtām, kas pašlaik ir aktuālas. Tajā brīdī rodas sajūta, ka kāds mūs ir sapratis. Atgriežoties pie manām izjūtām attiecībā pret skaitļiem, es varu apgalvot, ka tie mani sajūsmina. Protams, ne paši pa sevi, bet tas, ko ar viņiem var sasniegt. Grūti aprakstīt to azartu, aizrautību, ar kuru es ķeros jauna sarežģīta matemātikas, statistikas vai programmēšanas uzdevuma rēķināšanai, un prieku, gandarījumu, kad uzdevums ir veiksmīgi pabeigts. „Man šķiet, ka pilnīgi vienaldzīgais ir zaudējis spēju sajust īpaši spēcīgu aizrautību,” raksta Ārne Ness. Es varētu piebilst, ka spēcīgas aizrautības izjūtu var izraisīt jebkurš priekšmets vai parādība, kas atbilst indivīda gaišām dvēseles stāvoklim. Es teiktu, ka visa, ko es daru, pamatā ir jūtas. Mana motivācija no pirmā acu uzmetiena var būt ļoti dažāda, tomēr pats galvenais dzinējspēks vienmēr ir emocijas. …
"Kā zieds uz sauli, kā ugunī dzirksts - Tik neprātīgi tev pukstēja sirds" Prāta vētra „Nākamā nodaļa” Savas grāmatas sākumā Ārne Ness izvirza apgalvojumu: „…sākumā mēs varbūt rupji un bezatbildīgi noniecinām jūtu lomu sabiedrībā un indivīda dzīvē, bet vēlāk pamazām nonākam līdz stāvoklim, kad labāk apzināmies jūtu izšķirošo lomu, nosakot cilvēka domas un rīcību.” Pēc tam autors arī dažreiz piemin, ka mūsdienu sabiedrība ļoti zemu vērtē jūtas, daudz vairāk uzmanības pievēršot prātam, kritiskai domāšanai, spējām analizēt. Tomēr tas, kā Ārne Ness runā par jūtām, un pasaules izjūtu atrada atbalsi manā sirdī. Manuprāt, viss, ko dara cilvēks, ir balstīts uz jūtām. Citiem vārdiem sakot, es nespēju nošķirt prātu no jūtām. Autors raksta par dažādiem sinonīmiem, ko cilvēki bieži pielieto, mēģinot aizvietot vārdu „jūtas”. Es uzskatu, ka vārds „emocijas” apzīmē kaut ko, kas ir vērsts uz ārējo vidi. Kad mēs izpaužam jūtas, tas pārtop par emocijām. „Afekts” ir emocijas, kuras mēs īslaicīgi nespējam pārvaldīt, kontrolēt
