Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (1873-1961)

Dzimtas senči no tēva puses nāk no Kauguru Ķiguļa mājas. Pirmie apkārtnes lasīt – rakstīt pratēji, lieli dziedātāji un sabiedriski aktīvi. Tā zināms, ka Ķiguļa Mārcis 1739. gadā baznīcas pērmindera amatā piedalījies Valmieras baznīcas vizitācijā. Vēl kāds cits Mārcis (1762 – 1803) bijis audējs, arī pratis lasīt. Jāņa Endzelīna tēvs (atkal Mārcis) skolā gan nav gājis, tomēr pratis rēķināt, labi dziedājis, un bijis teicējs hernhūtiešu draudzē. Viņš Mičkēnā kalpo par priekšpuisi, vēlāk tur ieprecas, un no muižas par 6000 zelta rubļiem 19. gs 60-ajos gados izpērk māju dzimtīpašumā. Kļuvis atraitnis, apprecas otrreiz ar Kristīni Grasmani (1842 – 1917).
Mātes dzimtas senči no Vecbrenguļu un Valmieras pagastiem. Kristīnes vectēva Pētera (dzimis 1798) un Kauguru pirmā skolotāja meitas Marijas Saulītes laulība ir svētīta ar trim meitām. Kristīne savukārt ir māte Jānim Endzelīnam, Hermanim Enzeliņam un Augustam Endzeliņam, Liene – Jānim un Hermanim Asariem, bet Arturs Salaks dzimis Annas ģimenē. Kauguros mājvārdi lietoti vienskaitlī, bieži tie ir uzvārda vietā. Kauguru pagastskolas dokumentos ierakstīts „Mitschken Jahn Endselin”, bet Valmieras baznīcas grāmatā beigu „n” vietā kļūdains „t”. Dažādu dokumentu un izrunas variāciju dēļ brāļiem atšķirīgi uzvārdi. Jānis, labodams baznīcas grāmatas kļūdu, paturējis tālaika kauguriešu –īn-, kas ir sens piedēklis, nevis –iņ- dialektisks pārveidojums. …