Raksturojot tiesu sistēmu Latvijā apskatīsim tās rašanās vēsturi un reformāciju sākot no Latvijas brīvvalsts perioda, līdz pat šodienai. Pievērsīsimies to raksturīgākajām funkcijām tiesas iekšienē, ka arī tās mijiedarbību ar likumdošanas varu un izpildvaru. Tiesu sistēmas struktūra, un tās nozīme demokrātiskas valsts pamatā ir pietiekami interesanta tēma, lai to aplūkotu tuvāk. Bet jāņem vērā, ka uzskati par tiesu sistēmu, un jo sevišķi jau par tās varu, ir ļoti dažādi viedokļos un attieksmē, kā arī diemžēl pretrunu pilna pašā iekšienē.
Tiesu struktūra Latvijā un tās īpatnības.
Katrai valstij ir sava tiesu sistēma. Ja valsts grib attīstīties saskaņā ar tiesiskas valsts modeli, tad ir jāveido 3 pakāpju tiesu sistēma. Tikai tā garantē likumības pastāvēšanu, un atbilst tiesiskas valsts interesēm.
Vēsturiski pirmās valstis, kuras atbilda tiesiskas valsts jēdzienam bija anglo-sakšu tiesību sistēmā ietilpstošās Anglija un ASV. Sevišķi svarīgu ieguldījumu šajā ziņā deva ASV – 1787. gada konstitūcija un tās pirmie 10 labojumi, kurus pieņemts saukt par tiesību Bilu. Šī konstitūcija ir stingri ieturēta Montesujē varas dalīšanas teorijas garā, kurš uzskatīja, ka pretstatā absolūtai monarhijai demokrātiskā valstī likumdošanas, izpildu, un tiesu varu realizē trīs dažādas un viena no otras atšķirtas institūcijas.
Turpretim kontinentālajā Eiropā 17., 18. un 19. gs. Pirmajā pusē, bet Krievijā arī vēlāk pastāvēja lielas absolūtās monarhijas ar spēcīgi birokrātiski administratīvo sistēmu. 19. gs. Eiropā notika pāreja no policejiskas valsts uz tiesisku valsti.…
