Agrāk, kad cilvēkiem vēl prātā nebija ienācis, ka varētu, kā maksas līdzekli, izmantot metāla, zelta vai sudraba monētas un papīrnaudu, visi iztika ar to, ko varēja sagādāt brīvā dabā. Norēķināties vajadzēja starp dažādu cilšu iedzīvotājiem, kuri gribēja viens no otra ko iegādāties. Maksāja dažādi: viens maksāja ar kažokādām, cits ar ragiem, kauliem, dzintariem vai gliemežvākiem.
Naudas vēstures aizsākumus datē ar aptuveni 75 000 gadu p.m.ē., kad Āfrikā tika izmantota protonauda (gliemežvāki). Kultūrās, kurās neprata apstrādāt metālu, naudas funkcijām izmantoja gliemežvāku vai ziloņkaula rotaslietas, jo tās bija viegli sadalāmas un pārvietojamas, bet grūti viltojamas. Iesākumā naudas funkcijas pildīja prece, kas tika samainīta, izdarot tā saucamo barteru jeb naturālo maiņu. Vēlāk, meklējot ērtākus norēķināšanās veidus, ieviesās tā sauktā prečnauda, kad maksāšanas līdzekļa funkcijas pildīja dažādas plaša patēriņa preces.…
