-
Tiesību definīcija katrai no tiesību doktrīnām
5. Socioloģiskā tiesību teorija - Psiholoģiskā tiesību doktrīnas (psiholoģiskā tiesību izpratne; poļu un krievu filozofs, tiesībnieks un sociologs Leons Petražickis aizstāvēja ideju, ka tiesības rodas no cilvēka psihes un psiholoģiskajiem pārdzīvojumiem. Tiesības esot psihiskā realitāte – cilvēka tiesiskās emocijas, kuras iedalās emocijās saistībā ar pozitīvajām tiesībām un emocijās saistībā ar intuitīvajām tiesībām. Šīs tiesību doktrīnas pārstāvji uzskata, ka patiesās ir intuitīvās tiesības, jo tieši tās ir cilvēka uzvedības regulators, tomēr oficiālās ir pozitīvās tiesības; viņi paaugstina tiesību kultūras un tiesiskās apziņas nozīmi tiesību izstrādāšanā un piemērošanā. Tomēr arī šī doktrīna ir atrauta no objektīvās realitātes.
6. Socioloģiskā tiesību doktrīna - (socioloģiskā tiesību izpratne) aizsākās 19. gs. vidū (franču tiesībnieks Leons Digī, austriešu tiesībnieks un sociologs Eižens Ērlihs, amerikāņu tiesībnieks Rosko Paunds), aizstāvot ideju, ka tiesības rodas no tiesiskās realitātes, no tiesību piemērošanas dzīvē – tiesības ir tas, ko tiesnesis piemēro. …
1. Dabisko tiesību teorija – Dabiskās tiesību doktrīnas veido tikai daļu no visa tiesības filozofijas koncepciju klāsta, taču šā fenomena nozīme ir daudz lielāka, nekā visām citām koncepcijām kopā ņemot. Dabiskās tiesības ideja ir obligāts minimums, lai vispār būtu iespējama jebkāda tiesības filozofija. Šīs tiesības izriet no cilvēka dabas neatkarīgi no sociālajiem apstākļiem un tās var būt pretrunā ar t.s. pozitīvajām tiesībām. Jau senie romieši definēja dabiskās tiesības kā tiesības, ko pati daba iemācījusi katrai būtnei. Tās izriet no dabas, cilvēka sirdsapziņas, taisnības, prāta un pretendē uz tik aptverošu spektru, ka to nevar ierobežot ne valsts teritorija, ne ierobežotā laikā spēkā esošie likumi un citi normatīvie akti.
