Kultūras vēstures stundā noskatījos filmu par vienu no dižākajiem Vēlīnās renesanses māksliniekiem Ticiānu. Filmas apdarē visvairāk patika fona mūzika, tā bija klasiskā mūzika, kuras autors, ja nemaldos, ir Vivaldi. Tā piedeva filmai īpašu cēlumu un padarīja dzīvīgākus vēsturiskos motīvus. Arī vizuālā materiāla attēlojums bija labs, saprotams un, pēc manām domām, izsmeļošs. Filmas uzbūvē neparasts bija tas, ka filma sākumā stāstīja par Ticiāna dzīves pēdējām dienām, taču tas netraucēja saprast saturu.…
