Jaunavas goda un šķīstības ārējais simbols bija jaunavu vaiņagotā galva un vaiņags. Līdz ar goda zaudēšanu, zūd nozīme vaiņaga valkāšanai, to pat noliedz. Tas pats sakāms par precētas sievietes, viņas goda un simbola atveidi – sievu cepuri. Jaunava, pārejot precētas sievas kārtā, savu vaiņagu pārmaina pret mici, cepuri, aubi, lakatu, pieres autu vai namatu.
Tikpat veca kā vaiņaga, ir arī sievu cepures valkāšanas tradīcija.
Svinīga ir vaiņaga valkāšana, tikpat svinīga ir vaiņaga apmaiņa pret mici – “mičošana”, kas parasti, spriežot pēc XVII.-XIX.g.s.savāktiem datiem notiek pēc baznīcas laulībām, pēc kurām tikai sākas īsto, tautas garam tuvāko precību un kāzu tradīciju pakāpeniska atrisināšana. …
