-
Klimatoloģija
Laikapstākļu jeb sinoptiskās sistēmas (bāriskā sistēma) – periodiski atkārtojošies atmosfēras cirkulācijas veidi un ar tiem saistītie laikapstākļi
Piemērs: atmosfēras ierosa ar pazeminātu spiedienu centrā un ar gaisa virpuļkustību (ciklons), kas satuvina siltu, mitru gaisu un aukstu, sausu gaisu un tā rezultātā veidojas mākoņi, nokrišņi. - 1 km (tornado) līdz 100’iem km2 (anti-cikloni)
- var pastāvēt no dažām stundām līdz vairākām nedēļām laikapstākļu sistēmas ir saistītas ar gaisa masu kustību
Gaisa masas atkarībā no pagulvirsas tipa
OKEĀNISKAS –
................................. (starpstāvoklis)
KONTINENTĀLAS GAISA MASAS
Gaisa masu iedalījums
* Ģeogrāfiskais – pēc GM cilmvietu ģeogrāfiskā novietojuma
Pēc zemeslodes siltuma joslām – tradicionālais iedalījums
Klimatoloģiskais gaisa masu iedalījums – arktisks, subarktisks (polārs), mēreno platumu, subtropisks un tropisks
*Termiskais jeb termodinamiskais gaisa masu iedalījums
– siltas gaisa masas – stabilas vai nestabilas
– aukstas gaisa masas – stabilas vai nestabilas
– neitrālas (lokālās) gaisa masas – stabilas vai nestabilas
Gaisa masu noteikšana
GM visvairāk tiek pielietotas mēreno platumu klimata analīzei, jo te ir visbiežākā laikapstākļu maiņa un visvairāk atšķirīgu gaisa masu
850 mb (~ 1300 - 1500 m v. j. l.) ir zemākā aeroloģiskā standartvirsma.
850 mb līmenis vislabāk piemērots GM un atmosfēras frontu noteikšanai.…
Mākoņi, to klasifikācija un galvenās pazīmes Augstie mākoņi 3 – 8 km, mainās sezonāli, mitras zemas, mākoņi no ledus kristāliem, šķiedraina vai fibrioza uzbūve. Cirrus – ļoti liela formas dažādība un mainība, atspoguļo vēja fluktuācijas gan horizontālā, gan vertikālā griezumā. Tiem ir tendence veidoties dienās ar labiem laika apstākļiem un viegliem vējiem. Parasti tie nedod nokrišņus (iznēmums, ja tie veidojušies izklīdinoties pērkona negaisam). Tie nedod informāciju par gaidāmo laiku. Cirrocumulus – sastāv galvenokārt no ledus kristāliem. Spilgti balti, bet plankumaini, ko dod mazie tornīši (norāda uz vertikālo turbulenci). Forma – mazas apļveidīgas pārsliņas, jēriņveida klātas debesis, atgādinot ūdens virsmu vai smiltis. Tendence pārvietoties augšējo slāņu vēja virzienā, kas atšķirīgs no piezemes vēja. Nedod nokrišņus, saistās ar labiem laika apstākļiem. Cirrostratus – plašāk izplatīti kā cirrus mākoņi, parasti caurspīdīgi, spilgti balti, nav kontrastu, veidojas vairākos slāņos (stāvos). Tendence pārvietoties augšējo slāņu vēja virzienā, kas ir atšķirīgs no piezemes vēja virziena. Parasti veidojas dienās ar viegliem vējiem un pieaug to spēks. Ci un Cs kā zīme laikapstākļu maiņai (augstas frontes tuvošanās, zema spiediena ieplakas veidošanās, pērkona
